Labi jau labi, tamborējiet droši. Izteicu tik viedokli.

Tā arī daru, neskatoties uz vispārpieņemto uzskatu, ka tā ir nodarbe muļķēm un neveiksminiecēm.

Kurš tādu viedokli vispārpieņēmis?

Bieži gadās dzirdēt, pat pārāk bieži.No tiem, kas var atļauties zīmolpreces.Reizēm arī no  tiem, kas nevar.

Adīt pratu, kopš 6 gadu vecuma, bet tamborēt iemācījos pāris mēnešus atpakaļ. Paldies labai kolēģītei, kas iemācīja. Tamborēt, izrādās, ir tāāāds anti- stress.

Nekad nav gadījies dzirdēt tādu viedokli, kaut gan i tamborēt protu, i zīmolpreces reizēm valkāju.

man arī nav gadījies, drīzāk otrādi, tas ir topā un onkas arī ada..
un stāsts jau nebija par procesu, bet ko citu
un vēl skaidrs ir tas, ka uz Parīzi vairs negibas it nemaz, ja vēl pirms 10 gadiem gribējas tad tagad nepakam

man arī nav gadījies, drīzāk otrādi, tas ir topā un onkas arī ada..
un stāsts jau nebija par procesu, bet ko citu
un vēl skaidrs ir tas, ka uz Parīzi vairs negibas it nemaz, ja vēl pirms 10 gadiem gribējas tad tagad nepakam

Kas vainas Parīzei?

nu tak aizvien trakāk tur iet..
aizd..tā Parīze ir, tur laikam būtu bijis forši nokļūt kaut kad 70 80 tajos

Parīze man plānā. Adīt nemāku( skolā neskaitās) un pat netaisos mācīties. Neesmu sapratusi, kur liek un kā lieto adījumus. Man to nav. Par to adīšanas nemācēšanu nekaunos. :)

Stulbeņi ir visur... bet pa pasauli vienalga gribas klaiņot 

Chikitos-piekrītu ar visām četrām, stresa noņēmējs pirmklasīgs, kas palēnām pāriet atkarībā.

kad nekā nebija adīju sev, tagad adu mazbērniem..un viss mans adītais tiek valkāts..
vienu jaciņu taisos pārtvert un likvidēt , tak jau pavisam novalkāta, bet esot dikten miļa..
a es negribu, ka otrai vilks..tur būs jaunas
p.s.man vienmēr ziemai ir balts rupja adījuma džemperis..reizēm katru gadu cits, reizēm 2 ziemas viens
tagad var nopirkt salidzinoši lēti, dzija maksa dārgāk kā tie džemperi

Nuuuu vispār tas, ko stāsta anksa par jaciņām izklausās labi... un mīļi.

Parīzei ne vainas. Bet vēl foršākas mazās franču pilsētiņas...

Adīju, adu un adīšu(Cepļa balsī)😃Un drusku tamborēju.

neadīju, neadu, un neadīšu:)
Labrīt. Šodien laukā saulains laiks:)

Rīts sākās ar pārdomām par dzīvi.. agri man pie durvīm zvanīja neatlaidīgi... izrādās, ka neatliekamajai palīdzībai vajadzēja palīdzību civēka iznešanā uz mašīnu... nu kas es par palīgu, bet viņi jau nevarēja zināt, ...

Adu, tamborēju, izšuju, mazliet protu makramē. Burundux, nu neklausies tajos, kuriem tik vien ir kā deguns divu pēcpušu augstumā. Būtu viņiem arī kas starp ausīm, zinātu, ka citās zemēs adījumi, tamborējumi utt cieņā un labā cenā. Man paziņa pieklājīgi pelna savus darinājumus sūtot uz Norvēģiju.

 daudz ko neprotu - arī adīt un tamborēt neprotu.
Apgalvot, ka to (vai ko citu) nedarīšu, nevaru, jo dzīve mēdz visādi pagrozīties. Arī pavisam negaidīti un neparasti.
Šorīt kaimiņš no blakus trepēm pēkšņi jautā - vai es labi guļot? Izrādās, virs viņiem īrētā dzīvoklī arī trijos nāktī mūzika - bum, bum, bum...  Esot gan  runāts, gan municipāļi saukti. Tagad pamēģinājis radikālāku risinājumu - naktī  šiem izrubījis elektrību, astoņos no rīta pieslēdzis.