Redzi, Ube, jums, sievietēm vienā ziņā ir vieglāk. Es runāju par cieņu par nopelniem, kad cilvēks vairs neko nevar - ir vecs vai kā citādi. Jums pietiek ar to, ka ir bērns (-i), un jums lielākajā daļā gadījumu ir kāds, kurš jūs cienīs, palīdzēs un nepametīs līdz mūža galam. Ar vīriešiem ir savādāk. Mums grūti mēroties ar jums attieksmē no bērnu puses, piedzemdēt nevaram. tāpēc atliek cits ceļš - atstāt aiz sevis vidi, kurā nākošā paaudze var justies labāk, ērtāk, brīvāk un dzīvot ar lielāku pašapziņu. Tas ir tāds tikai mans uzskats, - citiem tie, protams, var būt citādāki. Tieši ar to es šeit nodarbojos. Gribētos, lai mani sīči varētu, nekur nebraucot, būt lepni ar to, ka ir šīs valsts pilsoņi un pieder šai sabiedrībai. Un, lai viņiem nebūtu jākļūst smieklīgiem, savā lepnumā citu priekšā slēpjot pliku pēcpusi. Ja tas tā notiktu, man un manai paaudzei būtu nodrošināta vismaz kkāda cieņa par to, ko mēs kopā ar citiem tādiem pašiem večiem esam izdarījuši. Tieši tāpat, kā krievi izrāda cieņu saviem veterāniem, kuri vāciešus aizdzinuši un nodrošinājuši viņiem iespēju dzīvot tā, kā to grib viņi paši - būt brīviem. Šodien izšķiras tas, kā mēs dzīvosim? Un kā dzīvos mani bērni. Vai mēs dzīvosim kā lielvalstu vasaļi, vai - kā brīvi cilvēki?
Un Anksa var necerēt - es mierā nelikšos, likšos mierā tikai tad, kad Saeima Satversmē ierakstīs, ka vara LV pieder zviedru bankām vai ASV vēstniecībai! Kamēr tur ir rakstīts, ka - LV tautai, tikmēr es šo varu realizēšu tā, kā es uzskatīšu par pareizu!
0
0