piekrītu murminatoram. nevajag ne-ko, jo viss šajā pasaulē +/- ir pēc vienas programmas.atstāsim tikai murminatora diskusiju, jo tas ir ūbernovatīvi, tā sakot, supernova

Cik pārliecinošs secinājums, tas priecē.Un cik prognozējami  Bet vispār žēlīgi, sērīgi, tas no mana necilā skatu punkta, ja tik tāda pieredze vien ir bijusi Un jauki, ja ik katrā savā darbībā vai tā morāla vai amorāla tiek gūts visaugstākais piepildījums, kā arī tas tiek pasludināts par vienigo pareizo iespējamo.Man toč tā nesanāk, bet kaučkā nemaz ar negribās arī pēc tik varenas pillības nemaz ir tiiekties
 Atceros draudzenes stāstīto par diviem puisīšiem viņas grupiņā.Bija viens zēniņš no dikti inteleģentīgas ģimenes, tik solīdi, tik pareizi, tādi drusku vēsi pārāki pāri  visiem vecāki.Otru puikiņu mammīte viena audzināja.Vienmēr pabužināja, apmīļoja, ar citiem arī nekāda diktā inteļiģences demonstrācija nebija.Tad nu vienā reizē puisīši bija palikuši pēdēji izņemamie.Abi kopā  pie viena galdiņa.Nezi ko tas vienkāršais bija tam nevienkāršajam ne pa prātam izdarījis, bet no ļoti pareizās ģimenes nākušais nicīgi otram pateica-Tu esi idiots.Otrs puikiņš brīnumu pilnām acīm, noprotams bija, ka viņa mammīte tādus vārdus, atšķirībā no ļotoi intele.. sarunās ar bērnu, nelietoja, jo atskanēja priecīgs, idajoti, idajoti, mēs ar Tevi abi esam idajoti Tā aplauziena sejas izteiksme, redzot ka otrs nevis ir sāpināts, apvainots, bet priecīgs, draudzene teica, vēl tagad to  atceroties, ir viņas acu priekšā

"draudzeņu stāstiņi", cik prognozējami...  

Suņi zaķim pēdas dzina,
Purvus, mežus bradājot.
Vau, vau, vau, vau, vau,
Vau, vau, vau, vau, vau,
Purvus, mežus bradājot,
Purvus, mežus bradājot.

Murminator, nafig Tu dzīvo, vēljovairāk, ja tā jāmokās, par visiem un visu tā jāpārdzīvo, neviens neko nejēdz, neviens Tavā priekšā uz ceļiem nekrīt un rokas nebučo, scenārijs ta viens, tāpat nomirsi

Par dzīves jēgu ir vēlēšanās paturpināt?

Ar Tevi noteikti nē  , Tu taču novedīsi mani vai nu līdz pašnāvībai vai slepkavībai  .

Par to nomiršanu ienāca prātā mācītāja stāstītā anekdote.
Dievs aizsūta svēto Pēteri uz zemi, lai novērtē situāciju un uzzin ko cilvēki domā par Dievu un nokļūšanu debesīs.
Pēteris atgriežas un stāsta...
Nu, par mani viss skaidrs, cilvēki zin ka es viņus sagaidīšu pie debesu vārtiem. Bet par tevi gan es esmu noraizējies. Bieži dzirdēju - gan jau Dieviņš samaksās par taviem labajiem darbiem. Bet kā tu tiksi galā ar tiem parādiem?
Labdien, šajā saulainajā dienā!

nu, domāju, ka biroktrātijas jau  tā ir par daudz. es par to jauno  versiju par  vēl kādu ministriju...

Unikums..latvijas stilā))... katrā ciemā pa ministrijai!

Narmaļna, Latvijā taču dzīvojam. Amats un pārvalde jau dažus gadus, kā likvidēta, tomēr viens otrs pietuvinātais vēl joprojām saņem 3000 algu.

Murminātor, tādas figņas gandrīz pa visu pasauli notiek, tas nav tikai Latvijas fenomens. Arī tu tādu iespēju izmantotu.☝️

Jā beast, Tu gan visu atdotu trūcīgajiem, zinam, zinam  !
... bet, tad gan nepietiktu nauda zābaciņiem  .

Savu algu neatdotu, tā ģimenei, un maniem zābaciņiem. ☝️

Tev ģimene LV un Tu Zviedrijā?

Vai tu būtu tas cilvēks kuram man būtu jāstāsta par savu ģimeni?!🧐

... un, kas Tu būtu, ar kuru drīkst runāt tik izredzētie?
Neaizmirsti vienu lietu, tas ko mēs par sevi esam iedomājušies neabilst arī citu viedoklim par mums.

Murminātor, tādas figņas gandrīz pa visu pasauli notiek, tas nav tikai Latvijas fenomens. Arī tu tādu iespēju izmantotu.

Nevajag manā vārdā runāt, rakstīt un visu ko citu. Zini, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir ļaudis, kuri tādu "iespēju" neizmantotu vis, vēl jo vairāk tad, ja viens ūberpatriots savu reputāciju ir novērtējis par s@da 3000 pirms nodokļiem mēnesī. Tā acīmredzot ir viņa cena. Lēts, lēts čalis, lēts. :) :) :) Lai gan ... kāda tur Kristovskim vairs reputācija? Bet, ja par reputāciju ... jā, ilgi ir jāaudzē, jābūvē, bet, kad ir, tad tā dod vairāk nekā mirkļa izdevīgums. Ne pēc nostāstiem par to rakstu. Lietas var kārtot ievērojami ātrāk, ērtāk un bez stresiem, ja taviem sadarbības partneriem tavam godavārdam ir pamats ticēt. Un tas ir zināmā mērā arī pašam kaifs, kad tevi nepārbauda, uzticas un tic uz vārda. Atbrauc, paņem pie tirgotāja preces partiju, ja tā sagadījies, ka pēkšņi ir savajadzējies (kāds ir pasūtījis) un esi tepat, tuvumā, pasaki: "Es divu dienu laikā samaksāšu", un tev nesatricināmā mierā notic un vēl atlaidi iedod, it kā priekšapmaksu būtu veicis. OGTA apdrošinātājs tieši tāpat. Samaksu kontā negaida par polisi, atsūta rēķinu un gatavu polisi kopā, ij CP sistēmā viss jau ir ievadīts, kaut naudu nav no manis vēl saņēmis, jo zina ... ja pateicu, ka vakarā pārskaitīšu, tad vakarā arī pārskaitīšu. Un, ja pats jautā, vai nav bail, atbild: "Mēs taču zinām, - jūs samaksāsiet." Tie pāris tūkstoši papīrīšu nav tā vērti, lai pazaudētu cilvēku cieņu un uzticēšanos, bet katrs jau sevi novērtē tā, kā uzskata par vajadzīgu.