))nav jau gan spiesta lieta... man tā šķiet cieņas izrādīšana, bet runāt ar cilvēku kaut kur ... dabā laikam nav īsti ieplānots, kam tad mums aces, rokas, zobi..u.t.t... ja ne tam, lai šai saulē vienam otru redzēt, sataustīt un sadzirdēt..vajag tak visas maņas ieslēgt... lai nav vilšanās satiekoties
)))Vai tad pērkot kaut ko maisā, nesanāk kļūdīties pat ar tausti
)
)protams, katrs kas grib spēlēt spēlītes tautās ir atkarīgs no savas dzīves lielās spēles noteikumiem... atkarīgs vai atkarājas no publicitātes kas var radīt sekas... nu vai tad man būtu smalkāk jāpaskaidro, kā to attieksmi varētu nosaukt vienā vārdā???