... darbā tevi var cienīt, slavēt, lielīt kā labu darbinieku... un kraut, kraut ... n-tos pienākumus uz pleciem, jo zina ka padarīsi(kurš velk, tam krauj), ... bet tikko aizvēri darbavietas durvis... visiem ir pilnīgs pofig kā tu dzīvo, kā tu jūties... tāpēc pilnībā varu teikt -svarīgākais dzīvē ir  personīgā laime

Kaut kadi hrenovie noteikumi saj adoptacijai, gribu menesa kabatas naudu 2000 evriku.

gribeet nav kaitiigi..

Nu tad neko, bubinasu talak.

Aha, un kad atnāc mājās, tad tā personīgā laime nemaz neinteresējas cik un ko tai darbā esi padarījusi, bet gaida vakariņas.
Nu es teiktu, ka man patiktos abu variantu līdzsvars. Panākumi darbā, bet bez pārspīlējumiem, un personīgā laime- būt brīvai no pienākumiem virtuvē un pārējā dzīves vietā. Gribu daru, negribu-nedaru.

friina, nevajag putroties. Personīga laime ir tad, ja to no sirds vari nosaukt par pers. laimi, nevis attiecības ķesīša pēc, tāpēc, ka citiem tā ir, ko citi teiks, ja nebūs... utt Jebkuram pieaugušam, pašpietiekam cilvēkam ir iespēja negribēt to, kas ir un likvidēt tādu situāciju, kas nav pa prātam.

es esmu izlaidusies..
agraak - cepu, variju, berzu... kam to vajadzeeja, tikai man...
tagad (briivai esot) kad gribu, daru... negribu, nedariishu..
galvenais- juutos superiigi

Bet tas jau ir atslēgas vārds - jūtos superīgi. Jādzīvo tač pēc savām izjūtām. Nevis zobus sakožot cept kotletes..

Tedra, nav nekādas putras, jo ļoti daudzām tā pers. laime saistās ar biksēm blakus, kuras tad teciņiem tek aptecēt, jo ir tak tādas mājās uz dīvāna. Un tādus izcilus izņēmumus kā tās, kuras domā savādāk nepakam nesapratīs.

značit Agitai zobs vairs nesāp, ja jau viss ir superīgi:))..ar to arī apsveicu!

annika... paldies jau ir labaak...

..kas velk, tam vienmēt tik krauj un krauj!
Tā tak sena patiesība.
Nu pasakiet, kāds labums no tā, ka skaities tas labākais, apzinīgākais, visaugstāk pa karjeras kāpnēm uzrāpies, -ja tev nav ar ko to prieku par tiem sasniegumiem dalīt????!
Manuprāt nulle tad tam vērtības.

Te jau ar visi un visas lepni-esmu viens/viena... nu i pofig, esmu laimīgs!
Ne velna neesam!
Bet protams lemts ir tas, kas lemts.

Es par sevi nevaru teikt, ka laimīga, jo viena. Man nav mērķis tā nodzīvot atlikušo dzīvi. Bet ļooooti labi pazīstu 2 sievietes, vienai ap 50, otrai ap 70. Ilgus gadus vienas. Un skaidri zinu, ka ir apmierinātas ar šo statusu un neko nav gribējušas mainīt. Cilvēki tuvi, tāpēc zinu, ka nemelo, neizliekās.

Nu, redz, jau ceturtā aiz Nāriņas uz ziemu sāk gaudot pēc veča, kuram piespiest dupsīti...

Nevar nodalīt personisko laimi no panākumiem!

oderixit, ja par mani, tad gan neķer kreņķi, man tomēr ir pavisam citi mērķi un nolūki, kaut vai atšķirībā no Tevis:)

Oderixītim ka tik mutīte pilna... :))

Tu par maniem mērķiem ņefiga nezini... tā ir ka tev vienmēr mutīte vārstās pa tukšo, paņem vienreiz kauč ko...

vai, diesiņ... oderiksiņ, tu domā divus vienlaicīgi ņemt... nu, tev gan LIELA mute)

kas tie tadi "pienakumi virtuvē"???