Es domāju, ka patriotisms ne tikai izpaužās, ka pretošanas kaut kadiem ārējiem spēkiem, bet arī par padomāšanu par saviem līdzpilsoņiem, un domājot par līdzpilsoņiem nevar par agru piecelties...

Asaka, piekrītu par visiem 100!

Marīn, es arī nepelnu miljonus, bet tomēr nebrēcu par grūto dzīvi. Vienmēr ir iespēja kaut ko mainīt, vajag tikai gribēt

Patriotismam nav vecuma, dzimuma, ienākumu līmeņa, ...

Es arī piekrītu... Un zinu pietiekoši daudz ļaužu ar pavisam mazām naudiņam, bet viņi ir šīs zemes patrioti. Un, kas tad ir tas patriotisms? To jau katrs var formulēt dažādi. Daudz jau ir tas, ka cilvēks negāna savu zemi, neņerkts par visu, ka slikti, ka zog, ka nekā nav... utt. Bet priecājas par katru jaunumu, kas parādās Dzimtenē. Kaut vai par to pašu Gaismas pili. Nu tā kaut kā.

Redz, nella, ar tiem tipāšiem ir tā, ka katrs izsakas ar saviem izteiksmes līdzēkļiem, galvenais ir sasniegtais mērķis... Redzi, es nesen parlasiju ’’Tibetas mīrušo grāmatu’’ un zinu, ka ši grāmata ir izsaukusi daudzīem lielu interesi, visiem interesē, kā tad būs tai pēc nāves situācija, kur katrs varētu pats sev atrast siltaku vietu... Bet patiesībā šī grāmata ir domāta dzīvajiem... un to pamana retais... tā kā izteiksmes veidam ir diezgan mazbūtīska nozīme, svarīgākais ir kā šis izteiksmes veids iedarbojas uz indivīdu...
Var būt tas tips tikai izsaucot tavu pretošanos izprovucē tikai lielāku tavu patriotismu un aicina pieverst tevi savu uzmanību arī citiem aspektiem... Un tas jau ir tavs izglītības, inteliģences un izpratnes jautajums...
Katrs mēs esam atbildīgi šīs valsts priekša... un nebūs par agru pamosties, savādāk var pamosties tikai no nāvejoša klusuma, jo esi palicis tikai pēdejais...

Laikam jau tad esmu pārticīga, vakar pavisam nejauši gadījos Liepājā, kad man garām gāja lielais lāpu gājiens. Tas bija skaisti, tas bija vareni un es sajutos lepna.

patriotism pēc būtības ir darbības vārds...

Jūs visi ļoti gudri spriežat un nopeļat līdzcilvēkus, ka it kā paši vainīgi, ... bet kaut viens no jums, visiem diskutētājiem, var paskaidrot, ko tieši jums, katram konkrēti, nozīmē būt par patriotu!?

Personīgi es līdz izpratnei par patriotismu, savas dzimtenes mīlestību utt., utmldz. "nonācu" tikai šogad, kad mācījos par uzņēmēju... man vnk paveicās ar brīnišķīgu pasniedzēju, kas prata manī šo uguntiņu iedegt... es biju ļoti noraidoša un nicinoša.

patriotismam nav dzimtenes, patriotismam ir radnieciskas saites, patriotismam ir Tēvu zeme...
Tāpat kā nav nacionāļo partzanu, ir tikai meža brāļi...
Un ieklausaties savas sirdīs... Jūs runājat tā itka par kaut ko svešu un talu...
Un vēl es domaju, ka runājot par patriotismu un lietojat vārdu ’’es’’ vajadzētu domat un pēc iespējas lietot vardu ’’mēs’’...

Nemuldi nu, Staburag! Patriotisms ir dzimtenes mīlestība, un tēvu zeme tā pati dzimtene vien ir. Kā izpaužas mans patriotisms? Pavisam vienkārši, es mīlu so zemi, jo tā ir mana vienīgā, citas man nav. Ikreizi, kad atbraucu no jebkuras citas valsts, es nodomāju, ka te tomēr ir vislabāk, kaut daudzas zemes ir skaistas. Kad es braucu ar mašīnu (kā pasažiere, protams) es katru reizi vēroju un priecājos par mūsu skaisto dabu, jūru, mežiem... Tieši tik vienkārši

Staburags: "(..) nav nacionālo partizānu, ir tikai mežabrāļi" Precīzi/piekrītu. Ļoti pamācošs šai ziņā bija tā mežabrāļa stāsts, kur stāstīja, kā gribējuši nošaut par nodevību -- "sodīt"! -- Vili Lāci, pēc WWII. Lielījās, cik viss bijis gudri, vienīgi, ja kādu nošāva, tad nošāva pilnīgi nevainīgu dāmu, kad "Rīgas Laikā" Inese Zandere pavaicāja, kā tad tā, "nacionālais partizāns" atbildēja, nu-ss "viņai nepaveicās". Patriots?! Vai -- tikai nemākulīgs, bezatbildīgs un noziedzīgs cilvēks ar ieročiem?

Nemuldi nu gan tu pati, jo no tevis izteiktā izriet, ka tie latviešu bērni, kas ir dzimuši pirmās trimdas laikā ārpasaule un ar sejam ir pavērsušies pret savu Tēvu zemi nevar būt patrioti, jo viņu dzimtene nav latvija... un tā ir runa par tavu iekonserveto sirdi... atkonservē to...

Piebalgā ir viens Ungārijā dzimis ungārs, kurš audzē Latvijā vīnogas, selekcionārs. Nav Latvijā dzimis, bet -- pamats domāts, ka pi-i-i-ilnīgs LV patriots.

4x4... nu lai vai ka tas tas vilis jau arī bija tikai latvietis... un pareizāk jau būtu bijis ka viņu nošautu, tad bērniem varētu mācīt pozitīvu notikumu... tagad ir jamācanegatīvs notikums... bet negatīvs gadijums arī ir labs piemērs, kuru arī vajadzētu tieši tā, kā nepariezu un pamacošu macīt berniem...

Piekritisu, ka audzinasana gimene, ja tiek ielikta milestiba pret dzimteni, tad bus ari patriotisms.
Patriotismam nav ne vainas, tik tas parmerigais patriotisms nav okey, ta skraidisana rinki ar lentitem un nozimitem, mol skatieties kads es patriots, tads patriots, ieraugot sava zeme stradajosu citautieti, atnirdz zobus, un nostajas buldoga poza. Ar tadiem patriotiem nav verts diskutet, viss viniem skiet pretigs.

’’... Pavisam vienkārši, es mīlu so zemi, jo tā ir mana vienīgā, citas man nav. Ikreizi, kad atbraucu no jebkuras citas valsts, es nodomāju, ka te tomēr ir vislabāk, kaut daudzas zemes ir skaistas. Kad es braucu ar mašīnu (kā pasažiere, protams) es katru reizi vēroju un priecājos par mūsu skaisto dabu, jūru, mežiem... ... ’’
Nu redzi... tavs patriotisms izpaužās no vērošanas pazīcijām... tu esi tu un viss pārejais kaut kas cits... vai nu tev piederošs vai nu nepiederošs...
Man liekas, ka paties patriots un sevi apzinošs patriots skatītos savak ’’... Pavisam vienkārši, mēs mīlam šo zemi, jo tie esam mēs paši, un savadaki mēs neesam un nevaram būt. Ikreizi, kad atbraucut no jebkuras citas valsts, mēs nodomājam, ka te tomēr ir vislabāk, un paldies Dievam mēs esam atgriezušies pie savam saknem, kur katra lapiņa ar mums runa, kur jūras šalkoņa manas ausīs uzrunā mani... Ausīs ir mūsu spēks..’’
Tāpēc jau tam Lačplēsim nocirta tas ausis, lai viņš nedzirdētu... un tagad mēģina pārveidot ar kŗāsainu ausaunīti...

To lentīti patiešām gribās pielikt šajā nedēļā. Neviens neuzspiež, bet iekšēji tā prasās. Man nav, neaizgāju pakaļ. Bet var jau arī mierīgā solī iet, braukt autiņā un tā lentīte pie apģērba. Nevajag nemaz skraidīt, priekš kam. :)

Tedra, svetki ir un paliek svetki, ka Ziemassvetkos izpusko egliti, ta nac. svetkos piesprauz lentiti.
Es rakstiju par bljavejiem, kas savu patriotismu plaukskina bez saprata robezam.

Nu šei lai vai kādi ir mani uzskati par to kalpa puiku, bet lielākai daļai man viņam ir japiekrīt...

Es domāju, ka vārds ’’dzimtene’’ ir komunisma palieka, kuru izmantoja ka internacionalisma ieroci, lai slāpētu nacionalo apziņu...
Komunistu laika varas vīriem patika lietot teicienu - Sibīrija arī ir dzimtene. It sevīšķi, ja pēc kāda laika izrādijās, ka kāds ir neptiesi izsūtīts un it ka vajadzētu atļaut tam braugt mājās...
Bet es jau ceru, ka šis vārds ir tikai palieka un sirdī jau tomēr mēs domājam par Tēvu zemi... bet juridiski vai emocionali ir tomēr lielas atšķirības... Kādas ? Biški humoriņš, uzminiet paši...

Dzimtene ir zeme, kur dzimu.
Tēvzeme ir senču zeme.

Viss tik vienkārši!