Teema, teema... !
Daudzi raksta-sievishkiiga taad, viirishkiigs taads, taadu gribu vai nee... utt. Tas, droshi ka ir pashu galvaas, kaut kur dziljaak. Ko pashi veelamies redzeet, ar ko rodas sadarbiibas simbioze, kas rosina uz sajuutaam, taadaam kaa- panjemt azotee, pasargaat, nodroshinaat, un veeleeties peecnaaceejus.
Bet faktiski, laikam jau apspriezams -sievishkiiga, kaa taada?!
Laikam tieshaam buutu paaraak daudz rakstaamaa jaadrukaa, lai uzskaitiitu, bet tai pat laikaa-neko nevar pateit konkreeti.
Dazos, diskuteetaaju rakstiitajos, tika spriests-kaadaam it kaa buutu jaabuut, un kamdeelj taadas nav. Tad nu laikam shinii arii manas domas ir liidziigas- kaut kaadas neredzamas ietekmes rezultaataa, vechi ir paarveertushies par infantiliem, gariigiem impotentiem. Var mieriigi atlauties, sievietes klaatbuutnee- rupji lamaaties, splaudiities un uzvesties kaa lubraki. Sab.transportaa staavoshu sievieshu ka biezs, un cik ir taujaats-taa jau ir norma.
Tapeec, vechi, nebriinaas, ka shiis buutnes ir njeemushas grozus savaas rokaas, un var atlajauties buut- paardroshaakas, aktiivaakas, izveeliigaakas.
Bet, ja atgriezamies pie teemas -a priori-
sievietee, kaa sievishkiiguma raksturojumaa, veeleetos redzeet- ... sievishkiigumu!!!
0
0