Kāpēc melojam...
17/08/2014 11:57 | Diskusija lasīta 8888 reizes
Šeit tik daudzi profili nepareizi uzrāda savu vecumu--vēlas būt jaunāki.Tas gadu cipars citam svārstās 10 gadu robežās.Kāda no tā jēga, ja satiekoties tā pat viss redzams.
Atbildes (193)
Melo... kompleksaini cilvēki, tie kuri slēpjas (tjipa) maskējas no - kolēģiem, otrām pusītēm un mīļākajām, tie, kuri mēģina ar papildus profiliem kontrolēt ko dara it kā paziņa, mīļākais/kā...
Nu aptuveni tā, bet šaubos, ka tie kas tā dara, te kaut ko atbildēs...
Bet uzruna - melojam... varētu norādīt, ka autore arī melo...
Nu aptuveni tā, bet šaubos, ka tie kas tā dara, te kaut ko atbildēs...
Bet uzruna - melojam... varētu norādīt, ka autore arī melo...
0
0
Melus var uzskatīt par sava veida aizsardzības uzvedību, ko mēs lietojam, kad jūtamies apdraudēti. Mēs varam melot apzināti vai arī nemaz nemanīt, ka to darām. Katram no mums ir savs slieksnis, kad jūtamies apdraudēti un tas ir cieši saistīts ar mūsu pašvērtējumu. Jo mazvērtīgāki mēs jūtamies, jo lielāka iespēja parādīties meliem.
[color=#404040]Daļa zinātnieku (piemēram, psihologs Roberts Feldmans no ASV) uzskata, ka mēs melojam vidēji trīs reizes 10 minūšu garā sarunā! Varētu šķist neiedomājami, bet jāņem vērā, ka pie meliem pieskaitāmi arī „nevainīgie pārspīlējumi”, tad šādi skaitļi vairs nešķiet neiedomājami. Piemēram, katrs no mums noteikti ir teicis frāzes, kas tajā brīdī neatbilst patiesībai: „Viss labi”, „Es esmu sastrēgumā”, „Es nedzirdēju Tavu zvanu”, „Tūlīt nāku!”, ”Tas nemaz tik dārgi nemaksāja”, „Es iedzēru pavisam nedaudz” un citas. Interesanti, ka ir pētījumi, kas parāda arī dzimumu atšķirības melošanā.
[color=#404040]Daļa zinātnieku (piemēram, psihologs Roberts Feldmans no ASV) uzskata, ka mēs melojam vidēji trīs reizes 10 minūšu garā sarunā! Varētu šķist neiedomājami, bet jāņem vērā, ka pie meliem pieskaitāmi arī „nevainīgie pārspīlējumi”, tad šādi skaitļi vairs nešķiet neiedomājami. Piemēram, katrs no mums noteikti ir teicis frāzes, kas tajā brīdī neatbilst patiesībai: „Viss labi”, „Es esmu sastrēgumā”, „Es nedzirdēju Tavu zvanu”, „Tūlīt nāku!”, ”Tas nemaz tik dārgi nemaksāja”, „Es iedzēru pavisam nedaudz” un citas. Interesanti, ka ir pētījumi, kas parāda arī dzimumu atšķirības melošanā.
0
0
Agita, es nekasos... man naf kašķis un odi arī vairs nekož... 
Var runāt arī par patoloģiskiem meliem, tad visbiežāk par tādiem sauc fantazēšanas procesus, kas pavada dažādas garīgās saslimšanas vai personības traucējumus. Tie var nebūt saistīti ar attiecību vai komunikācijas situāciju, sociālo spiedienu, bet ar cilvēka iekšējiem procesiem. Dažkārt tas var būt saistīts ar patoloģiskiem procesiem atmiņā, kad cilvēks tic tam, ka viņa stāstītais tiešām ir noticis. Vēl patoloģiskie meli var pavadīt atkarības, piemēram, alkoholismu. Par Minhauzena sindromu arī runā tajos gadījumos, kad cilvēkam ir novērojami psihiskie traucējumi, kas visbiežāk saistīti ar ķermeniskām saslimšanas izjūtām – cilvēki stāsta par fizisko saslimšanu simptomiem, izjūt tos, pat ja tie nav konstatējami ar analīžu vai kādu citu izmeklējumu palīdzību.
[color=#404040]Ja runā par vienkārši biežu melošanu, tad jāatzīmē, ka nereti cilvēki var neapzināties kādas emocionālas sāpes var izjust komunikācijas partneris, uzzinot par meliem. Cilvēki var neaizdomāties par vilšanās, nodevības un garīgo sāpju stiprumu. Viena no svarīgākam melu mazināšanas metodēm ir iemācīties būt empātiskam jeb saprast otra cilvēka jūtas. Tas var ļaut atturēties no nevajadzīgiem meliem. Turklāt, kā jau minēts, labs, veselīgs pašvērtējums ļauj cilvēkiem nebaidīties no konfliktiem vai kritikas, palīdz būt atklātiem.
Var runāt arī par patoloģiskiem meliem, tad visbiežāk par tādiem sauc fantazēšanas procesus, kas pavada dažādas garīgās saslimšanas vai personības traucējumus. Tie var nebūt saistīti ar attiecību vai komunikācijas situāciju, sociālo spiedienu, bet ar cilvēka iekšējiem procesiem. Dažkārt tas var būt saistīts ar patoloģiskiem procesiem atmiņā, kad cilvēks tic tam, ka viņa stāstītais tiešām ir noticis. Vēl patoloģiskie meli var pavadīt atkarības, piemēram, alkoholismu. Par Minhauzena sindromu arī runā tajos gadījumos, kad cilvēkam ir novērojami psihiskie traucējumi, kas visbiežāk saistīti ar ķermeniskām saslimšanas izjūtām – cilvēki stāsta par fizisko saslimšanu simptomiem, izjūt tos, pat ja tie nav konstatējami ar analīžu vai kādu citu izmeklējumu palīdzību.
[color=#404040]Ja runā par vienkārši biežu melošanu, tad jāatzīmē, ka nereti cilvēki var neapzināties kādas emocionālas sāpes var izjust komunikācijas partneris, uzzinot par meliem. Cilvēki var neaizdomāties par vilšanās, nodevības un garīgo sāpju stiprumu. Viena no svarīgākam melu mazināšanas metodēm ir iemācīties būt empātiskam jeb saprast otra cilvēka jūtas. Tas var ļaut atturēties no nevajadzīgiem meliem. Turklāt, kā jau minēts, labs, veselīgs pašvērtējums ļauj cilvēkiem nebaidīties no konfliktiem vai kritikas, palīdz būt atklātiem.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2025
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni