19:28:17 19/07/2014 tēmas autoram...
Par valodām - ko lai dara, ka ar krievu valodu tik jaunības laikos bija saskare. Tagad angļu - katru dienu lasīšana, rakstīšana, runāšana... tas nav arguments. Arī vācu valodu vismaz rezi mēnesī nākas lietot - tātad neaizmirstas.
Visu nosaka vide un vajadzības.
Aprakstītā pieredze par darbu GB - jā, ar to jārēķinās, jo tu tur būsi ĀRZEMNIEKS, un, ņemot vērā britu augstprātību, nebūsi savējais nekad.
Drusku vieglāk ir ASV, jo tur daudzo nāciju starpā tu būsi - nu nevis brits vai francūzis, bet eiropietis. Tur pacelšanās tomēr vieglāk iespējama.
Ne uz ko nevar cerēt nedz Vācijā, nedz Austrijā, nedz Dānijā vai Zviedrijā, tur tas pats kas GB.
Lai arī mana personīgā pieredze un gūtie rezultāti ir vismaz apmierinoši ( mani apmierinoši

), es varu teikt, ka emigrējušos patreiz negaida viegla dzīve, ja vien nav kāds arguments, kas ļauj sevi pozicionēt no pieklājīga diktāta puses.
Izglītība... nu tā katram sava.
Varu precīzi pateikt, ka RTU ( Rīga ) nobāl pret KTH ( Stokholma ) zināšanu, pētniecības un praktisko darbību jomā.
Tāpēc augstākā izglītība patiesi prasa izmaiņas šai sferā, kaut RSU ( Rīga ) līmeni atzīst pat GB un Irija, vismaz to es precīzi zinu.
Tāpēc tēmā pieteiktais jautājums - cik nu katram vērts