Pēc darbaļaužu lūguma izlieku savus apsvērumus.
Attiecībā par homoseksuālismu kā parādību - tā nav norma, tā ir fizioloģiska patoloģija. Ne ģenētiska, bet fizioloģiska. Zinātnieki ir izpētījuši, ka homoseksuāliem indivīdiem ir dzimumam neatbilstoša smadzeņu struktūra - viens no tiem pipsikiem, kas atbild par visāda veida hormonu ražošanu. Heteroseksuāliem vīriešiem viņs ir lielāks, sievietēm - mazāks. Homoseksuāliem, attiecīgi, otrādi - vīriešiem samazināts, sievietēm - palielināts, bet ne tik liels kā normāliem vīriešiem.
Tas tik daudz no fizioloģiskā viedokļa.
Tā ka, jā, par homoseksuāli piedzimst un tas nav maināms. BET! Tas nav ģenētiski noteikts - dakteri neņemas apgalvot patieso iemeslu, jo domas dalās, taču šī vaina rodas auglim attīstoties, ja mammai nav kārtības ar noteiktiem hormonu līmeņiem. Attiecīgi, ja šī tēma tiks izpētīta un pierādīta, homoseksuālu augli varēs laicīgi noteikt un, attiecīgi, "saremontēt" (un protams, arī, sačakarēt, lai speciāli piedzimtu vēl viens homītis).
Tā ka, vai homoseksuālisms ir norma - NĒ. Vai cilvēks tādēļ vainīgs - arī NĒ. Bet, tikai tik tālu, kamēr iemesls ir šīs fioloģiskās patoloģijas. Homīši, kas tādi ir tikai asāku izjūtu meklējumos un biseksuāļi - tā nav patoloģija, tā ir vienkārši izvirtība.
Nākamais punkts - vai homoseksuālisti ir normāli? Nu, vispār jau - JĀ. Tikpat normāli, kā cilvēks ar brillēm, kurlmēmie, sieviete pēc abpusējas masektomijas, cilvēki ar atavismiem (astainie, ar 6 pirkstiem, ar peldplēvēm, ar 3 krūtsgalu utt).
Jebšu, nu, tikpat normāli, kā visi pārējie ar jebkādām fizioloģiskām nepilnībām, kas nemazina dzīves kvalitāti (nerunāju par iedzimtiem kretīniem, autistiem, ar Dauna sindromu utml., kad indivīds nav ne sevišķi pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, kaut arī pret šiem izturas ar lielu toleranci). Tā ka, ja nu cilvēkam ir sanācis piedzimt par homīti un viņam/viņai ir laimējies atrast vēl vienu tādu pašu - nu, man prieks par tādu pāri.
Taču šeit tam visam būtu jābeidzas. Jo, lai vai cik toleranta būtu sabiedrība, tomēr ir jāzin robežas - OK, es saprotu, homoseksuālisms ir homoseksuālisms. Tāds nu tu esi un neko tur nevar darīt. Bet, tas joprojām nenozīmē, ka tā ir norma - saprotams, mēs varam respektēt atsevišķu indivīdu īpašās vajadzības, jo tādas tās tiešām ir, bet visam ir savas robežas.
Piemēram, man ir pilnīgi saprotams, ka jābūt speciāliem liftiem un pacēlājiem riteņkrēslos. Ka jābūt speciāliem simboliem un skaņu signāliem vājredzīgajiem/neredzīgajiem. Ka jābūt īpašām aprūpes telpām utt. Bet, tas nenozīmē, ka tā ir norma un tā jābūt visur, tikai lai solidarizētos ar šiem īpašajiem.
Nu, no tēmas, tikai tādēļ, ka sievietes čurā tupus, nu nav visiem večiem arī jāmetas rāpus. Vismaz ne tiem, kas to var izdarīt stāvus. Vai arī - tikai tādēļ, ka kādam ir izoperētas puse no zarnām un jāstaigā ar caurumu vēderā un maisiņu urīnam aiz jostas, - nu nav visiem pārējiem tagad arī jāgriež sev viss ārā.
Tā ka - homoseksuālisms kā patoloģija ir saprotams un respektējams. Bet ne vairāk - tas nav nekāds iemesls pieprasīt sev īpašas tiesības vai staigāt lepnu paceltu galvu: redz, mēs homīši esam inteliģentāki un visādi citādi pārāki par jums, bauriem. Nu, bleķis tas ir - ir nācies strādāt ar 3 homīšiem (večiem, ar sievietēm pieredzes nav). Viens no viņiem, visu cieņu, gudrs, jaudīgs (darba ziņā) un kompetents. Bet tie divi citi - tāda pati vidusmēra pelēcība kā visi citi. Tā vien domāja - kā tā veiklāk neko nedarīt. Ta arī intelekta ziņā, nu, ļoti neiespaidīgi.
Kaut kā tā... Gribējās vēl pafilozofēt par homoseksuālisma propogandu, bet nekā jau tur jauna nav, lizette ar mācēs pastāstīt, viņai tas veiklāk sanāk, var just spēcīgu prātu apakšā.
0
0