dolce... es jau neesmu tas, kam jāprasa piedošanu... bet man liekas, nevajadzētu jaukt vēsturi ar tagdni, viss ir attīstībā... un man liekas, ka neviens no šiem tevis nosauktiem labumiem ari netrūkst krievijai... tikai krievijai ir savi labumi, bet latvietim ir sveši labumi... bet man jau liekas, ka mēs te lielāko daļu tomēr runājam, par moralām vērtībām, par taisnīgumu, par identitātes saglabašanu... Tad tomēr man ir neskaidrība un nesapratne, kapēc mēs esam gatavi aizmirst savus neliešus un viņiem piedot to kas ir noticis ar maniem tautiešiem, bet satraucamies par to kas notiek citur... Tur pretī man tik tiešām liekas, ka Putīns ārpolitikā ir daudz konstruktīvaks un demokrātiskāks, visu laiku nāk ar aicinājumiem sesties pie sarunu galda, taču viņu nedzird... nedod atbildes uz viņu jautajumiem, visu laiku viņu ignore un piestada viņām nepamatotus faktus, kas pat ir ņemti no kompūterspēlēm...
Es saprotu, ka mēs neticam krievijai uz emociju pamata, jo mums ir vēsturiska pieredze un emocionali to var saprast, ... tad kapēc Tu prasi no saviem līdzpilsoņiem, lai viņi ticētu mūsu neliešiem, kas šo valsti ir nodzinuši līdz ubaga spieķim... es viņiem vairs neticu, jo man ir slikta pieredze un es neredzu, ka viņi negrib mainīties viss turpināsies pa vecam... sūdus taisa un jūtas visvaroši...
Turklāt manī redzās tads brīnums, ka mēs krieviju visu laiku uztveram ārpolitika, bet mēs nemazam nesekojam, kas notiek krievijas iekšienē un es varu pateikt tur viss iet uzlabo pusi... tas ir tikai laika jautajums, tur viss būs kārtiba...
0
0