Neratni! Padomju laikos, lai nopirktu kaut vai mebeles, bij japiesakas laicigi rinda, un tad vel tu her vinju zin, kad pie vinam tiksi. Pec masinas, cilveki gaidija gadiem rinda, piesakoties nemt ziguli, bet kad rinda pienaca, bij tik zapinji, un tev bij janem to ko deva. Tapat pec daudziem produktiem, staveja garas rindas, ka ari apgerbu izvele bij tada paknapa. Padomju laikos, tu ta nepabljaustitos, kas ir labs, un kas slikts, muti tev atri pievertu. Par domu apskatit brivdienas Alpus, pasedet pie Eifelja tornja..., vareji aizmirst.
Es te varetu rakstit un rakstit par Tavuprat jaukajiem padomju laikiem, bet vai tas ko dos, Tu taks tapat aizstavesi savu uzskatu, un mani vardi, Tev pa vienu ausi ieksa, pa otru ara.
Tagad cilvekam ir briva izvele, vari celjot, taisit savu biznesu(un par to nevienu cietuma neliek), paust savus uzskatus, vari nestradat, vari neiet karot, vari, vari, vari, visa pasaule valja.
Tapec nemegini ko te iestastit cilvekiem, kas to agrako laiku izbaudijusi uz savas adas.
Ka jau Svilpis sacija, tad zarkos vel vairak atgriezas, un ne tikai no Afganistanas.
0
0