Vesto, ar tevi tiešām ir bēdīgi.

Nu te tajā aizkapa dzīvē tā ir.Izklaides nekādas

Aizkapa dzīve te ir tikai tev.Man te ir pilns ar paziņām un labiem sarakstes biedriem.Satiekos ar viņiem arī klubu pasākumos un jūtos lieliski

Pričom ta te.Es esmu no aizkapu dzīves
Un nestāsti, ka jūties baigi cool.Tad jau nebūtu diskusijas, ka precētie veči ir miruši

Piekritīšu tiem un tām, kas uzskata, ka ir nepieciešams runāt un izrunāties, dažreiz tieši neizrunātais rada nepareizu priekšstatu un viedokli.

..bet..runaat un izrunaat vajag uzreiz, kad rodas kaadi paarpratumi... nevis peec gadiem desmit cilaat vecaas, neizrunaataas probleemas...

Vai šorīt pateicāt saviem mīļajiem -Labrīt.

Arī piekrītu viedoklim, ka viss ir jāizrunā... Lai nekas neskābst cilvēkā un nerūgst... :)))))

Reizēm viens runā, otrs klausās. Kad apnīk klausīties, aiziet. Tad nu tas runātājs var turpināt runāt uz debesīm.

Pateicu un ar kolēģi arī sasveicinājos )).

Briesmīgi ir arī, kad kāds piezvana un tik runā un runā un runā...

Jā tā runāšana un otra nedzirdēšana ir briesmīgākais

Ne visiem viss ir jāzin. Bet sveicinos gan, un ne tikai ar mīļajiem. Elementāra pieklājība.

Diemžēl vēl nē, neesmu pateicis..., bet gan jau..., tikai pacietību!!!