Vakarā vīrs pārrodas mājās no darba un ierauga pilnīgu haosu. Bērni pidžamās spēlējas dārzā dubļos. Visapkārt zālē izmētāti konfekšu papīrīši un tukši iepakojumi. Sievas mašīnas durvis ir vaļā, tāpat arī mājas ieejas durvis. Suns ir pazudis. Kad vīrs ieiet iekšā, viņš vispirms ierauga apgāztu lampu un saņurcītu grīdas celiņu. Dzīvojamā istabā uz pilnu skaļumu ieslēgts televizors, bet ēdamistabā izmētātas rotaļlietas un apģērbs. Uz galda vēl stāv brokastu paliekas. uz grīdas izmētāta suņu barība, zem galda atrodamas sasistas glāzes lauskas, bet pie terases durvīm - smilšu kaudze. Viņš ātri skrien augšā pa kāpnēm un meklē sievu, pa ceļam klupdams pāri izmētātām rotaļlietām un drēbēm. Ejot garām vannas istabas durvīm, viņam nākas iekāpt ūdens peļķē. Ieskatoties iekšā, viņš uz grīdas ierauga slapju dvieļu, ziepju un rotaļlietu kaudzi. Pie poda izmētāts atritināts tualetes papīrs, bet pa spoguli un sienu ir izsmērēta zobu pasta. Vīrs ieskrien guļamistabā un ierauga, ka sieva guļ gultā un mierīgi lasa grāmatu. Viņa uzsmaida un pavaicā, kā viņam pa dienu ir veicies. Vīrs apjucis un dusmīgs jautā: "Kas te šodien ir noticis?!" Sieva atkal pasmaida un atbild: "Katru dienu, kad tu atnāc mājās no darba, tu jautā, ko, pie velna, es visu dienu esmu darījusi... " "Jā, un?" viņš dusmīgi vaicā.
Viņa atbild: " ... nu, šodien es to nedarīju"