..nu man tie ilgie kopaa dziivoshanas gadi i garaam, un viss buutiskais tai skaitaa..
taaka, man koment nenjemt veeraa, nekaa buutiskaaka par kopaa pavadiitiem jaukiem mirkljiem man vairs nevar buut, bet ja veelmes nesakriit, ta nav ko kaulinjus mest kopaa... taa, luuk!... hi!... es te par sevi ne citiem!...

... frais... Tu par mani to"sīrupaini un pareizI".
nē, ES NO PIEREDZES.
Nevajag otru ’piesiet" pie savām interesēm.
Katram vajadziga sava privātā telpa... lai ir ko elpot.
Un vispār nevajag piesiet.
Ja mājās ir labi-vienmēr atgriezīsies.
Un jo īsākā pavadā... jo vairāk gribēs norauties.

Fraise, nu nevajag jau atkal pārspīlēt Bet mani uzskati jau arī nav tipveida un mans dzīvesveids ir savādāks nekā vairumam cilvēku. Ja es pēc 10 dienu brauciena atgriežos majās, es pavisam citādi skatos uz savu vecīti, nekā tad, ja es 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā grozos viņam blakus Un es zinu, ka nebūtu daudz vīriešu, kuri šādu sievas dzīvesveidu uztvertu ar sapratni. Vairums manu kolēģu ir šķirtenes tieši šī iemesla dēļ

es te vairāk par pārpīlējumiem un kategorismiem. aforismi lai paliek apsveikumu kartiņām un idealizācijas lai pastāv tur, kur tām īstā vieta. dzīvē nenotiek kā mācību grāmatā.lai arī macību grāmatā tiek izklāstīta balta patiesība, tā ir un paliek teorija.

... Marīn..Tu pareizi pateici, tādu, kādu es minēju ir maz... tādi "apgrozībā" maz sastopami.

Tādus un tādas nepamet.
Tāpēc tādi liels retums.
Bet ir.

..nu redz, junon... ja Tevi gribētu piesiet... sen būtu šškirtene!
Tev tātad blakus īstais cilvēks.

Var iespraukties jūsu patosīgajā sarunā? Raganiņ, par "tādus nepamet"... Tādi paši pamet, ja otrs "ne tāds" patrāpījies. Un tādi arī paliek vieni. Kamēr otru "tādu" nesameklē. Tāpēc visus, kuri vieni, nevajadzētu pār vienu kārti mest. Nezinot- viņš no pamestajiem, vai pats pametējs

LZ7, -- ir, IR! Tādēļ (arī) pietiek, -- par spīti tam, ka nedaud: jo = pat no nedaudzajam atlikušajām itin visas nav nepieciešams nogrābt...

jaaa, LZ..ja buut padziivojusi ar greizsirdiigu viiru, ta redzeetu vellu uz vacainjis, hi!... ne izklaides vienatnee...
ir sievaam taad nelaime, ka ar kaiminju sasveicinaaties nevar, kur nu veel... savu veelmju iistenoshana...
..un, man shkjiet, kaa taadi un taadas, kas nepamet, paarsvaraa dziivo katrs savu dziivi, neatkariigi no taa, ka paaris dziivo kopaa... taads dziives moto abiem... ticamaak...

Bet Jana... dzīve taču tikai viena... kāpēc dzīvot svešu, ne savu? Un kad tad savējo?



Oijs... pilnīgi piemirsu par tuneļiem, reinkarnācijām, nākamajām dzīvēm un citām ezotēriskām figņām

... jā, jan... daļēji taisnība, ka dzivo katrs savu dzivi... bet kopā tomēr!
Tas otrs ir labākais draugs, tuvākais, mīļākais cilvēks, kurš vienmēr būs tavā pusē... viņs spēs runāt ar tevi tavā valodā..par kopīgām tēmām, par lietām kas abiem interesantas utt.
Un tur galvenais, lai būtu vienāds intelekta līmenis.

Un šādas laulības precizs ir apzīmējums"laulātais DRAUGS... dzīvesBIEDRS"-tāds taču faktiski ir apzīmējums, vai ne?

Es pazīstu tikai tādas attiecības.

Un visiem iesaku.

versija... kaa jau te teica, ja dziivi veidot, izveidot peec sava praata buut tik viegli, vienkaarshi kaa uz papiira uzrakstiit, ta nelaimiigos, neveiksmiigos nebuutu- manupraat!...

Nu gana bieži tas kopīgais intelekta līmenis ir gana atšķirīgs un kopdzīve tomēr gana veiksmīga, vien vienojošais ir kas cits... un to intelektu meklē ārpusē kā daži seksu..

..pienen... ir, ir arī tā.
Un... jap, bet... te atkal jautājums, kas kopdzivē mums katram svarīgākais... ja saista pamatā(un vispār ļooti svarīgs) ir sekss kā dzinējspēks..tad iespējams garas sarunas un vienādie intelekta līmeņi nav svarīgi..
Nu, katram protams savs.
Es tādu dzivi sev nevaru iedomāties.
Ja man blakus cilvēks, kam būs vien 3 vajadzibas-ēst, gulēt, seksot... panorāmu un hokeju palūrēt... pilnīgi garām.

Man jau gan arī šķiet, ka nav viss jādara kopā.Protams, ir jābūt vienojošajam, bet lai visur kopā, vai arī lai visi hobiji abiem, nu tas jau gan par traku.Un, ja mani neinteresē kāds pasākums, tad kāpēc otram būtu jāsēž man pie sāniem, arī jāatsakās.Vai nevar pēc principa-ja sieva laimīga, tad vīrs priecīgs, un ja vīrs laimīgs, tad sieva priecīga

..jā, indrak, tieši tā!
Precīzi!!!!!
Un atgriezušies no savām gaitām, laimīgām acīm stāstam otram, cik esam apmierināti ar redzēto, gūto..un esam pateicigi otram, ka viņš ir tieši tāds, ka ļāvis mums to izbaudīt!

Cik mēs visi teorētiski esam gudri, tikai ja spētu vai būtu spējuši arī reālajā dzīvē būt tik saprotoši, tad dzīvotu laimīgi vēl šobaltdien. Nav visu laiku jāiet pie rociņas, bet... ja katrs visu laiku visur iet viens, tad arī gribas skaidrību - civilstāvoklis : precēts vai neprecēts.

Es, Olivia, tiešām dzīvoju laimīgi vēl šobaltdien. Un tā arī taisos turpināt Un tas nebūt nenozīmē, ka es VISU LAIKU kaut kur eju viena. Atkal pārspīlējumi un vispārinājumi. Otru cilvēku nevajag nogurdināt ar savu neremdināmo mīlestību, viņam ir vajadzīga arī pašam sava privātā dzīves telpa. Un tieši tāpēc es jau 34 gadus esmu kopā ar vienu un to pašu vīrieti, un viņš prot to novērtēt.

te jau visu rītu to vien dara kā vispārina un pārspīlē.dikti jau neticami tas izklausās no malas lasot.Idille, Ēdenes dārzs un svētlaime.un ne druskas no ikdienības. piedodiet, neticās.

..frais..kas tur nereāls?
Tā ir normāla dzive, ja visiem tā būtu, būtu mazāk šskirto un nelainīgo.