Sen, ļoti sen te nebiju ieskatījusies... Uzrunāja tēma, lasu un saprotu, ka šeit nekas nav mainījies, ecēšanās noskaņas tās pašas... Bet ja par diskusijā jautāto, tad zinu, ka ar tēmām par Latviju varētu būt līdzīgi kā ar sniegapikas efektu... Ja no viena stūrīša ielūkojies, saproti, ka vajadzētu vēl un vēl un vēl, jo ikviena joma apaug un prasās pēc lielākas iedziļināšanās.
Varētu un galvenais- vajadzētu par visu- par cilvēkiem un viņu dzīvēm, par nākotnes sapņiem. Par dabu, par fantastiskiem sasniegumiem(mums ir ar ko lepoties). Izskanēja jau doma, ka būtiski ir nofiksēt, saglabāt nākošām paaudzēm to, kas aiziet, kas būtībā ir leģendu vērts. Un tur nevajag lielas finanses... ja vien visi, kas puslīdz to māk (kāds ar foto, kāds ar diktafonu, kāds ar videokameru, kāds ar pierakstu kladi) paveiktu, paciemotos, pacenstos kaut vai īpašo kaimiņu vai savu vecāsmātes sarunu, šūpuļdziesmu piefiksētu, jau būtu labi.
Ja mēs ieklausamies, pat akmeņi sāk runāt...
Un nobeigumā maza aizstāvība Krotam- neaizmirstiet, ka www.tauta nav kultūras forums. Protams, varam runāt arī par nopietnākām lietām, bet jāatceras, ka portāla misisja tā noteikti nav.
0
0