pašapziņa ar reālo vērtību bieži vien nesakrīt.

Jā, gadās arī tā. Bet es te vairāk domāju par tiem kritērijiem, par tām vērtībām, kuras katram pašam priekš sevis svarīgas, būtiskas. Par to, kas liek būs pašam ar sevi mierā ( vai nemierā, ja reiz uzmācīgi prasās pēc apliecinājumiem )...

Senlaikus dzinulis bija interesants problēmas risinājums, vēlāk - ieviests rezultāts, vēl vēlāk - labs atalgojums, un pavisam nesen - atziņa, ka esi cienīts starp profesionāļiem, kaut labākie sniegumi acīmredzot aiz muguras

Manuprāt, ja mēs viens ar otru vairāk sarunātos ikdienā, pievērstu viens otram uzmanību, biežāk paslavētu, pabārtu, ja kāds to pelnijis, tad nebūtu tik izsalkuši pēc jaunas ziņas netā. Ja mēs godīgi sev pajautātu, vai pagājušajās brīvdienās es aprunājos ar saviem mīļajiem, pamasēju tiem kājas, rokas, galvu, apvaicājos kas uz sirds, apņēmu pats vai palūdzu lai apņem mani, tad ļoti bieži atbilde ir negatīva. Ap mums ir tik nežēligi daudz dažādu svarīgu lietu, kuras nozog mūsu laiku, uzmanību, resursus, kad reālais cilvēks mums blakus saņem tikai dripačas.

Tēmas pieteikumā jau izteikt viss - cilvēkam gan ir sava pašapziņa, gan nepieciešams novērtējums no malas. Atšķiras tikai proporcijas, bet vajadzīgi abi. Citam būs 50 - 50, citam 10 - 90 utt.

mans personīgais ieskats - pašapziņai vērtība ir tikai tad, ja to pierādi ar reāliem darbiem, savu veikumu. viss pārējais ir tikai fikcija, vējš apsēs. būs reāls taustāms veikums, tad cienīsi sevi un arī citi novērtēs.

Enete, kat kādā mērā piekrītu, bet lielākoties nepiekrītu. Nepiekrītu par "citi". Jo tie citi ir tik dažādi, uiiii "Citu"vērtējums ir svarīgs, ja tas cits Tev ir autoritāte, ja tas cits ir vienkārši gudrs un erudīts, dzīvesgudrs cilvēks. Bet cik bieži tas "cits" ir tikai sū uz puļķīša. Vai Tev vajag viņa atzinību???? Gribi būt pieclatnieks un patikt visiem?

Danielrēbus, paslavētu, pabārtu... jā. Atrastu veidu paslavēt par kaut ko tiešām objektīvi paslavēšanas vērtu. Saskatītu un pateiktu.


Cilvēki vairs manuprāt neprot uztvert kritiku, bārienu. Nemeklē iemeslu, lai to novērstu, bet sameklē iemeslu apvainoties un teicēju ierakstīt "valsts nodevēju" kārtā

Bet doma man patika. Galvenais- nebūt vienaldzīgajiem. Nebūt "ne šis ne tas".

novērtējums var izpausties dažādi. un bieži vien tas izpaužas ar negatīvu zīmi, jo... elementāri skauž, ir bailes, dusmas utml. bet - tas nozīmē, ka tavs veikums neatstāj vienaldzīgu, tātad, tas ir ar kādu vērtību un tad jau arī atsijājās - tie, kuru viedoklis tiešām ir vērtīgs un tie, kuru siekalu spļaudīšana ir bezvērtīga.

..nav nekaads iipashs veikums jaaiegulda, lai tevi cieniitu kaa cilveeku..
galvenais, pasham(ai) ar savu pashapzinju buut mieraa, ...
veertiiba i mainiiga, tas atkariigs no pasha veiksmeem, neveiksmeem, sasniegumiem, zaudeejumiem, paceelumiem, kritumiem utt.
pozitiivi veersta uzmaniiba, komplimenti ir kaa piedeva pashapzinjas apliecinaashanai...
glaimi, falshums atpaziistami pa gabalu, tas i taa, ka tu pats zin ka taa nav, a tev saka preteejo...

hm... izturi pārbaudījumu ar varu.. un tās kritumu. tad uzzināsi daudz par cilvēkiem, glaimiem, naidu.. un arī sevi :P

pašapziņa - pašnovērtējums - maz sakara ar to, kā vērtē citi, domājams, ka tas arī ir subjektīvi, ... un pašvērtējuma kvalitāte ir lielā mērā bērnības un pusaudzu gados audzināšanas sekas...

pašapziņa - valūta bez seguma, līdz brīdim, kamēr to nekonvertē

Ja nav ko konvertēt, tad nekāda konvertēšana nesanāk

bet cik gan daudz ir šādas "valūtas" :)

pašapziņa, pašnovērtējums, pašpārliecinātība ... cik dažādas var būt nianses un novirzes pārspīlējuma virzienā . Dažam pašapziņa ir tik augsta, ka gatavs iet pāri līķiem ... Citam savukārt nekā nevar iestāstīt, ka viņš nebūt nav sliktāks vai nespējīgāks par personu X...

Saskarsmē es dodu priekšroku cilvēkiem ar pašapziņu, nevis tiem "ko nu es, es jau neko". Ar pašapzinīgajiem ir vieglāk kontaktēties, jo viņi negaida glaimus un pielīšanu, ar viņiem var risināt konstrultīvas sarunas, taisīt biznesu un darīt daudz ko citu.

konstruktīvas (kļ. lab.)

..jaa, merkurs-taisniiba...
.un, lai kaa no malas kaadam nepatiktos, otrs to nespees mainiit, ja pats negribees...

Junona, es tāpat, tikai pašapziņa un varēšana ne vienmēr saskan, un tad viss sarunu līmenī arī paliks. Bet ir cilvēki, kuri tiešām var, tikai vajag iedrošināt.