savā reizē, ja citādi nevar -tad ir jāpadzer arī tā ķīmija!! Es pusotru gadu lietoju antidepresantus..un nekas, tāpat dzīva, vesela ..un ne uz dārzeņa pusi!!! ..un tas ir mīts, ka pie tā pierod... nav jau trankvilizatori!!

Kas tie par čudu?
Vai atkal no jeņķiem kas ievazāts? Tagad tik sāksies- psiho-terapeiti, analītiķi, logi un vēl nez kas.
Ja esi piekusis-atpūties. Ja rutīna un gruzelis-pamaini kaut ko. Ja negribi neko mainīt- sēdi un nečīksti.

Uznāk besis- iedzer, izkaujies, dabon pa purslām un būs miers kādu laiku!

vasariņa, nevajg jau sevi novests līdz smagai formai vai psihozēm! esmu veselīga dzīves veida piekritējs, un tieši pirts un jūra man ir palīdzējusi atgūties no smagiem dzīves stāvokļiem! es zinu ko runāju, jo izbaudīts, un aprobēts arī uz maniem pirts apmeklētājiem, neviens nenonāk līdz psihiatram vai kīmijās, bet situācijas ir viss smagākās! bet katram jau savs ceļš ejams saprotams, ka tabletīti ir vieglāk ierīt, nekā 2x rezies nedeļā iet pirtī, braukt uz staigāt pa gar jūru un priežu mežu, atīrīt savu organismu arī garīgi, mainīt domāšanu utt...

Traxi- es tev piekrītu par to, ka tas palīdz. Depresīvam garastāvoklim.
Tomēr depresija ir diagnoze.


Un mūsdienās daudziem cilvēkiem nav iepēju- ne laika, ne naudas, lai kaut vai 2x mēnesī apmeklētu pirti vai aizbrauktu līdz jūrai.

Īstajā depresijā tiek mainīta orrgabnsima bioķīmija- cilvēks ir novests tik tālu, ka vairs neēd, nemazgājas, neiet ārā no mājas.
Un te vairs nepalīdzēs ne pirts, ne pastiagas gar jūru.

..atrunas vasariņa, atrunas, NVA LAIKA TIKAI NELAIĶIM!!! bet ārsti un antidepresanti uz slimnīca izmaksā dargāk, kā pirts!

nevienu ar varu ārā neizvilksi, ja cilvēks pats ir ievilcies savā čaulā un nevienu nelaiž klāt -kāda pirts, kādas pastaigas... !!!
ja tas ilgst pāris nedēļas -gan pāries, bet, ja ilgstošāk un atkārtojas regulāri, ir vajadzīga medicīniska vai vismaz psiholoģiska iejaukšanās

Nu es tak saku- pa purslām jāsadod
Lai atjēdzas. Labāk lai izbļaustās, izkauc un tad nāk apskaidrība.

vai dieniņ, cik visi gudri...
depresijā negribas kaut ko gribēt. neviens no visiem augstāk minētajiem padomiem nemaz un nekādi neder pie depresijas.

..un galvenais, ka gudri grib mācīt tie, kas paši nav tam cauri gājuši!!!

Šodien mērās ar to, kurš depresīvāks bijis?

Man jautājums... kam ellē jānotiek tādam, lai pie attiecīgas diagnozes tiktu?

Versij..labāk tev to nezināt... un neiepazīt...

Nuka, Sol, es jau arī domāju, ka daudz labāk lasīt "visus gudros" un profilaksei paņemt sev derīgo, lai pat līdz depresīvam garastāvoklim nnonākt. Nemaz nerunājot par depresiju.

Bet mans jautājums paliek aktuāls. Kā to dabū? Tad takš nenotiek uzreiz un vienā dienā...

versij, tu vispār saproti savu jautājumu?...

... ubei piekrītu par domu, ka daudzi kaut kā par, modes slimību, šito izvēlējušies... bet, atvainojos tiem, kas pa īstam ar šito saskārušies, jo man kauč kā nav ietrāpījies:))))))))))))

Es, olit, saprotu savu jautājumu. Tu laikam nesaprati. Bet nekas, jautājums jau nebija Tev.

versij, un tu tagad gaidi, ka kāds tev sāks stāstīt no ā līdz zē -kā līdz tam nokļuvis... vot, tautas psihoterapeite tu vēl nēesi... bet izklausās, ka dikti gribās..:)

Nu redz- esam līdz saknītei aizrakušies
% 95 no tā piedēvētājām depresijām - pupu mizas, izlaidība, nenoteiktība. Vēlēšanās pēc visu sakārtot ar kāda gudreļa pļurkšķi un tabletīti- placebo.
Par tiem nopietnajiem gadieniem- tā ir- guli zem segas kādus pāris mēnešus, knapi līdz podam aizvelc, neko un nevienu negribi. Līdz tādam stāvoklim vienkārši nedrīkst nonākt.
Tāpēc saku- lai sprastu, ka nav nemaz tik traki, ir jādabon pa "zobiem". Ļoti labi, ja vēl kāds labs draugs ir blakus, kas izvelk no tā stāvokļa, bet ne tabletītes, un pūšļotāji.

Visi runāja, ka tiek jaukta depresija un depresīvs garasttāvoklis. Visi runāja, ka tad neko negribas, ne iet, ne darīt, neko. Es tā saprotu, ka tādā reizē pats vairs par sevi nevar pastāvē i pie ārsta aizvilkt nevar. Tad jāpalīdz ģimenei, tuviniekiem. Protams, diagnozi var pateikt tikai ārsts. bet, lūk, kā tuviniekiem zināt, kad nu ir ie lielie sūdi, kad ir vēl tikai depresīva oma, kad vienkārši diršas aiz neko darīt un kad s žiru besitsja? Tāda mana jautājuma būtība.

Par ģimeni un tuviniekiem pilnīgi taisnība-lai arī savreiz dabūsi pretī, ka jaucies, kur nevajag.
Nu gadās jau situācijas, kad pilnīgi nolaižas rokas-bet man parasti laiks un darbs dziedē visu.Pat nezinu kā lai to nosauc-varbūt minidepresija?

nu, paga, paga. depresija nav slimība. depresija ir viena slimības fāze. un tā slimība ir MDP. saprotams, depresņaks var arī būt klātesošs arī pie citām slimībām.