... mana čujs, ka drīz te sāksies tas pats, kas ēgiptē, taizemē, lībijā, marokā, sudānā utt... un tas notiks nākamā gadā!
Tāds pareģojums lasāms sarunā (?) par nodokļu morāli.
Tā kā tajā sarunā man nav ļauts padomāt (MK), tad nolēmu padomāt atsevišķi > cik gan īsam prātiņam jābūt, lai kaut ko tādu (nemierus, grautiņus, nosistos, sakropļotos) paredzētu (pat it kā gaidītu?) savās mājās, savā Dzimtenē?
Kāpēc nevis priecāties par vietā ieliktu bruģakmeni, bet sapņot par tā pacelšanu un mešanu?