pārāk daudz emociju nevietā.un sievietes biežāk nespēj nodalit priivato patiku vai nepatiku no darba sfēras, visu nes sev lidzi

Esmu straadaajusi tikai sievieshu kolektiivaa. Nekaada vaina.
Nemaz nevaru iedomaaties, ja buutu jaastraadaa tikai un vieniigi ar viirieshiem .Pat par ko parunaat nebuutu.:)))

ir tāda īpašība kā bābiskums, kas piemīt abiem dzimumiem, bet biežāk sievietēm... Nu ko - tad Tev ir diezgan stulbs darbs, ja vairumā ir ādas sievietes...

Ar bābiskumu es domāju šauras intereses putras katla līmenī, aprunāšanu, klačošanos par visādiem sīkumiem, loģikas trūkumu, sīkumainību, uzstājību, neelasīgumu. vārdu sakot bābu tirgus...

.l..njaaa... Esmu nokļuvusi kādā palielā sieviešu kolektīvā... un nu pat savā laikam jau naivumā(fui, manos gados), nesaprotu, kāpēc teiksim laipnības un viesmīlīguma vietā ... tāds salts negatīvisms?


Ar ko īsti sieviešu smadzenes savādākas no vīriešu smadzeņpoda?

Jo nu atšškirību pirmo reizi redzu totālu!

... nu vismaz es varu salīdzināt! Esmu abejādos strādājusi.
Varu tikai pateikt, ka daudz kas atkarīgs no pašas!

Tieshi taa, Atlantis. Kaa Tu pret koleegjiem, taa vinji pret Tevi.Un nav no svara- viirietis vai sieviete.

Otru sievieti nevar "paņemt "ar sievišķību...

..no manis pašas vēl patreiz nav atkarīgs nekas...

Varbūt kādreiz kādā saietā radīsies iespēja veidot kādas draudzigākas attiecības..
Bet patreiz- iespēju nekādu!
Toties izbaudīt negatīvo gaisotni, pat nedēļas laikā ir bijis iespēju oi, oi!


Bet ne par to šis stāsts!
Es jau " meitene" ar tadiem dzelžs nerviem, un faktiski jau man tā attieksme vienaldziga...
Vien grūti saprast, kāpēc esam tik atšškirīgi- mēs, sievietes, un viņi, vīrieši!

ubei taisniba. man vienmēr ir vieglāk strādāt kopā ar vīriešiem, jo mani pašu, kaut sieviete esmu, tracina sieviešu čīkstēšana, slinkums, sūdzibas un atrunas, nu es nevarēju šito izdarit, jo man tas un tas.ja reiz sāc strādat, tad tas jādara gandrīz perfekti.un klačas sieviešu kolektivā noēd visu laiku. nema nerunājot par atriebibu, kura īpaši raksturiga sieviešu kolektivos

... vo..vo..lammbret!
Mani jau faktiski pirms saku strādāt brīdinaja, ka būs lielas problēmas ar kolektīvu..
... pat neticēju.
Nu..bet izrādijas taisnība pa pilnu programmu!

Man gan patika sieviešu kolektīvā- uz rokām nēsāja...

es sieviesu kolektivā maz strādāju, bet pietika, šobrid ati sev priekšniece, viena pati visu daru un man patik. sabiedribas man pietiek citās jomās, darbam koncentrejos vienatnē.kurā jomā Tu strādā, leduszied?

... es negribu nosaukt konkrētu jomu, jo tad, pat neminot firmas nosaukumu, būs skaidrs, kur strādāju.
Bet tas nebūs smuki..

Tad, kad es vēl strādāju kolektīvos, tad arī tie pārsvarā bija sieviešu kolektīvi. Vienā nostrādāju 16 gadus, šad tad satiekamies vēl šodien, ja iznāk noiet garām vecajam darbam un ir laiks, vienmēr iegriežos patarkšķēt. Mums bija ļoti labas attiecības. Es gan arī piekritīšu tām, kuras saka, ka viss ir atkarīgs no paša cilvēka, kā tu pret kolektīvu, tā kolektīvs pret tevi Tagad man ir cita darba specifika, kur ar kolēgiem satiekamies visai reti un tad, kad satiekamies, tad tās parasti ir ballītes un tusiņi, tur neviens nekādu tēvzemi nedala

nezinu. man tā sanācis, ka visu mūžu tikai sieviešu kolektīvos sanācis strādāt. nekādu problēmu. varbūt man vienkārši pietrūkst salidzinājuma, bet ir ok.

viuks | 11.02.2011. - 18:17:46

Man gan patika sieviešu kolektīvā- uz rokām nēsāja...


Manam paziņaam mežizstrādes brigādē uz laiku bija paņemts bābietis(simpātiska sieviete~35 gadi, zaru vākšana)
Es reiz ar viņas aprunājos.Kā bija?
Viņa teica sekojošo:
-Mani točna uz rokām mežinieki nēsāja;)- :))

Sievišu kolektīvos strādāt nav sarēžģīti, bet gan - garlaicīgi...
Draudzēties ir jāmāk arī ar sievietēm.
Un parasti mēs nonākam tur vai saņemam to ko esam pelnījuši...
Un ari man dažkārt neveicas.

ostella, bet ja tu ej uz darbu strādāt, nevis draudzēties? :)

..ostell... es vispar esmu saticīga...
Bet samērā atturīga pret draudzibām.
Un šši joma(sieviešu kolektīvs) man ir absolūti sveša!
Tāpec tagad jūtos kā ūdenī uz galvas iemesta..

Nu... tad jau redzes, kā ies!

Ar večiem strādajot viss bija ļoti vienkārsi un skaidri!
Nekādas aprunāsanas, vienmēr pretī smaids un laipnība..

Te nu tā gluži nav...

Alegre< darbā mēs pavadam 8 stundas 5 dienas. Man būtu žēl ja tik daudz laika no savas dzīves es pavadītu kopā ar cilvēkiem, kas man ir vienaldzīgi.