Nu ja akurātiņ vajadzētu, tad gan jau kā nebūt izdarītos, bet nedomāju, ka man to vajag. Nu ir tak labi, ka tas vīrišķis vienmēr pie rokas
...
Kādēļ lai to teiktu vienīgi pēc šķiršanās? Visu to pašu pratu arī pirms precēšanās un lielākā daļa no man zināmajiem zariem tādi ir gandrīz visi, -- uzreiz gan nevienu izņēmumu no paziņām nevaru iedomāt. Copmaņi, mednieki, militāristu, aktīvie dabasvides sportisti un tūristi, alpīnisti... -- nevienam no šiem, manuprāt, "normālajiem" cilvēkiem ikdienas sīkumi un normas nu nav nekāds sasniegums. Ne viens vien no viņiem spēj tai pašā virtuvē pie plīts lielāko daļu sieviešu nomačot vienos vārtos, -- ar šūšanu un adīšanu konkurēt būt vājāk... tas gan, i to ne vienmēr...