es buutu ta pati hurma..
eksotiksa..apaliga
spilgti orandza kaa saule un uguns..
ja pareizi nogatavina, tad medaini salda... kuustosa..uz meeles
ja ne tad siiva... tada, ka ne noriit, ne araa izsplaut

es sevi sasaistītu ar to ’’skābo vīnogu’’...

Ķirbis.
Pamanāms, gana dekoratīvs, garšo tiem, kuri iemācījušies to labi sagatavot un var zvilnēt saulītē.

es nebūtu auglis. es esmu vējazieds.

Es neiebilstu, ja būtu greipfrūts Tāds, par kuru daudzi, nejēgdami, saka FUI. Tāds, kuru vajag rūpīgi lupināt un knibināt, līdz tam labumam tiek. Nevis čiki briki še un grauz... Tāds, kurš ieguldīto pūliņu attaisno feinā pārsteigunā, gardā sulīgumā. Tāds, kurš vairāk dvēselei, ne kuņģim...

Par augļiem neko nejēdzu,bet par latvāni jeb kurā laikā.

Es būtu lazdurieksts. Šūpotos lazdā, tā partizāniski, aiz dažām lapām un gaidītu, kad vāvere nāks. Moža un mundra. Manu kodolu gribēs. Sportiska, vingra. Eleganta. Neepilēta un neskūta. Nu... varbūt mazliet piefrizēta.

man bija rudi mati , man teica, ka es izskatoties pēc sīpola ... mēs spēli spēlējām... bija par par citam par citu jasaka pēc kāda dārzeņa, augļa vai ogas, kas izskatās un par raksturu arī bija jāpastāsta, kādu cits citu redzam dārzeņu un augļu sakarā ...
eseja nesanāca ... par citu kaut kā vieglāk pateikt, par sevi sanāk, nevis kā ir, bet kā gribētos, lai būtu

burkāns ir labi/esejas iedīglis sanāca/.

... negribu būt auglis-nekāds
kad es tā sēžu un iedomājos ,ka tāda bezgaršīga mute mani ņems un žulinās ,un krimtīs manus sānus...
... es bļaušu ,lai met mani zemē ,bet bezgaršīgā mute tik kodīs... un kodīs -nēēēē...
... ne pabļaut ,ne aizbēgt
gribu būt es pati
lūk !

Es gribētu būt kartupelis... neliels bumbulītis, kas gaida savu kārtu... zaļu mani reti kurš lieto, bet īstenam meistaram rokās es sagādāju kolosālu baudu...

Ābols. Vienkārsi GrēkĀbols. Augstu augstu zaros aizķēries!
p.s. šodien esmu ambizioza.

Fizālis. Tāds dzeltens lukturķirsis, sulīgs, saldskābs, kuru novērtēt spēj vien izcils, ar darbojošos pelēko starpausu vielu dāsni apveltīts, gardēdis.

... cik saprotu, tad 1xtraks bijis kaut kas tik nebaudāms, ka nācies šo vietu no viņa iztīrīt. Nu laikam nonācis miskastē/gružkastē

Pats būtu ar mieru būt kartupelis. Tāds pavisam vienkāršs (kāds teiktu - pelēks), parasts, ikdienišķs.
Bet stabils.
Lai tiem, kuri kopuši tīrumu, jebkurā laikā, pie jebkurām nebūšanām un krīzēm būtu drošas aizmugures sajūta > lai kā ir gājis, lai ko gadījies sastrādāt, mums vienmēr ir mūsu parastais kartupelis.

piparinjss... mazs,melns. gana veertiigs! bet ja ir neuzmaniigs (pret piparinju) nu tad tik turaas ;))

vēl iedomāju (gan krietni egoistiskāk):
ka nebūtu nekas pretī būt Dzērvenei > tās fantastiskās dzīves vietas dēļ.
Rasas pērļu kutinātam mosties mīkstās un reibinoši smaržīgās sūnās, klausīties aicinošās gājputnu balsīs, sildīties atvasaras saulē, priecājoties skatīties no meža iznākušo stirnēnu rotaļās...
Un bažīgi censties iemukt dziļāk sūnās, kad purvā nāk ļaudis > gan izjust tās pašas vērtības, ko ikdienā jūtu es, gan pēc manām vērtībām.

tomāts... apaļīgs, ar mīkstumiem un patiesi smuki sarkstu

man bija puisis ,kas mani auca par persiku...
"ak ti moj persik" vinjs sacija

Ar vārdu "dārzenis", manuprāt, apzīmē pastulbus cilvēkus. Kā var sevi asociēt ar dārzeni?

Nosaucot par persiku, jagodku, nu, tas droši bija domāts mīļvārdiņš. Ir jau arī daudz citu savādu, interesanti mīļvārdiņu. Ne jau tikai zaķis. Bija anekdote, ka viens otru sauc zaķīt, lācīt; "Klau, vai tu arī neatminies manu vārdu?"

Vīrietis sievietei nav auglis, bet lielais ķēriens.