..cilvēks klusējot, atstāj aiz sevis pēdas,
staigājot gar jūras krastu, baudot savu brīvību...
Es varu:
... ieelpot jūras sāļo gaisu,
... tvert vēja pieskārienus
... ļauties lidojumam, sevī... tas viss, ko varu sev ļaut šai pastaigā pārējais jau pieder ikdienai...

Es uzrāpjos uz daudzstāvenes jumta un blenžu uz zvaigznēm.(protams siltās vasaras naktīs)

Galīgi nelīmējas kopā ! Kapēc rādot dabasskatus,tāda gaudu mūzika ??

spēcīgi.
Visu apzinīgo mūžu patikusi viņa mūzika.
Jā, ir patiesās vērtības , var sajusties, kas esi. Peldēties rīta miglā starp ūdensrozēm, pastāvēt pie raupjā koka stumbra, ļaut jūrai kaut ko no sevis paņemt un kaut ko tev iedot vietā. Pēdas jūras malas smiltīs paliek... bet brīdi, viļņi vai vējš tās lēnām izdzēš pavisam, lai varētu atstāt atkal ko jaunu.

Tik Tak -un neaizmirsti šad tad likteņupē ievelties

Skaista un jutekliska mūzika. Jā, protams, visiem Kalniņš nepatīk. Un vai maz vajag?

to gabalu manās bērēs fonā uz sienas ar projektoru droši vasriet dragāt man tad būs pie dir$as... bet tagad kaut ka pārāk debils salikums liekās ko tik sērīgi a?

Mēs , latvieši ,jau tāda sēru tauta - visas tās sēru dienas , pat reklāmā par labajiem darbiem TV - visiem skumjas acis. Nesaku , ka mūzika nav skaista , bet...

Man ir prieks, ka kādam ir līdzīgas izjūtas klausoties Imantu Kalniņu...

Brīžiem ir nogurums no visa svežzemnieciskā un lētā, kas visapkārt. No tingel - tangeļiem, kas skan uz katra stūra.
Varbūt arī paši esam kļuvuši kā ātrās ēdināšanas bistro: ātri baudām, skrienam..

nepamanām vai esam piemirsuši, kādas patiesas vērtības ir mūsos pašos..

Uzrunāja Imants Kalniņš...
Un tieši tā: nevar un arī nevajag to visiem saprast

..izklausaas seeriigi, liidz vakaram jaapacieshas, tad varees uzgriezt skanu, noklausiities un izteikt savu viedokli...

Bet tā mūzika taču nemaz nav ne skumja, ne pesimistiska Sarežģīta- jā. Tas nav no tiem kombuļu motīviem, kuru vienreiz dzirdējis, kāju pie zemes taktī sizdams, var uzreiz prast līdz dungāt. Un sērīgas izjūtas šāda mūzika manī neraisa. Ja jāpasaka precīzi- kādas tad... tādu apgarotību... tādu saskaņu ar notiekošo... tādu rāmu līdzsvaru... tādu baudījumu... tādu ieguvuma sajūtu... bet ne skumjas.

Jan, melodijas no kinofilmas Pūt vējiņi.

Nemeklēt laimi svešās zemēs, jaunās sajūtās, jo... ir vērtības, kas nekad nemainās
Aha,un vērtība,ka gribās ēst arī ir nemainīga,līdz pat kapa malai

Labonita,jauka debija publiskajās diskusijās.apsveicu,ienāci ar gana nopietnu tēmu.Imants Kalniņš ir vērtība,kam patīk kam nepatīk. es jau vairāk pa estrādes līniju,bet šī kinofilmas muzika man ļoti pie sirds,un nevienu mirkli neuzdzen skumjas... varbūt tāpēc,ka ie dzirdēta neskaitāmas reizes un katram rada savas asociācijas... man patīk.

brrr - pūt vējiņi noveli saistīt ar tīrradni /dabu / ..aizeju apvemties !
Šermuļus uzdzen tāda tipa /entās / filmas - mūžīgais pesimisms un citi sūdi

Ko lai dara,ka nepatika/īk tā laika nomācošās filmas :((

Bēd, nesaisti. Kad būsi izvēmies, nomazgā muti un paklausies tikai mūziku un tikai dabasskatus...

Dabu labprāt ,mūziku nekad ;))

beed ko, dabā vemsi???nu tad gan ar mūziku...

Dažādus, netā tiražētus un viens otram sūtāmus "prosto krasivo" gabalus nācies redzēt visai daudz. Un lielākais vairums no tiem uzdzen tikai tirmuļus un šerpas. Bet šis ir gaumīgs. Patiess un mākslinieciski pilnvērtīgs.