mariin...

T-T, pa-a-a-aldies! Un paklanījiens ar pakaļkājas pievilkšanu.

Mums savu bērnu vannošana notika tik dabiski,ka nekāda palīdzība no zāles nebija vajadzīga.Es pat tā īsti nevaru iztēloties,kur tur vel kādam būtu vieta tai procesā.Bija gan laimīgie skatitāji-vecvecāki,bet viņi aprobežojās ar dvieļa izklāšanu īstajā brīdi.Lai gan pieļauju,ka katram tas citādāk.Man draudzenei meita,varētu teikt ne lūdza,bet panikā pieprasija,lai viņas mamma mazgā mazdēlu,jo viņiem redz esot bail.Man tas šķita nesaprotami,bet viņi tiešām tā jutās.Tad nu labāk pašiem un bērnam,ka ir ome ar dūšu un varēšanu Jā,un tiesa un taisnība par tiem mazajiem,viltīgajiem apgriežamajiem nadziņiem,ar tiem gan bija jābūt uzmanīgiem

savus beernus vannoju pati, jo nebij mamma pa rokai... meita gan paluudza, lai pirmajaa reizee piepaliidzu, biju nobijusies ka diegs, bet teeloju bezbailigu varoni... bet, jau tresajaa reizee, meita dariija to viena-un, labaak par mani...

mariin, neatsit pieri klanoties...

un stastot nodraztas anekdotes...
tas mariinam

a man šoreiz patika tā nodrāztā ... a jūsu mammas arī mazo pirmo reizi marlītē ietina,pirms likt ūdenī pirmo reizi,lai sakare ar ūdeni tāda pastarpināta būtu/vai arī lai neslīd tas bērns... vot nesaprotu vēl līdz šim kāpēc tā bij jādara...

mjā... tā meiteņu greizsirdība ir nepārspējama...

desp... tas jādara tāpēc,lai bēbis nejauši neizslīd no rokām

nu ja,es jau ar vairāk sliecos uz to variantu.

nezinu es tik zinu ka peec ta liela notikuma knapi kopa turejos..biju caurspidiga ,ka reegs..
nekad dzive vairs neemu bijusi tik viegla kaa peec dzemdibaam..
tad nu vannosanas misija bija tetim un vecmaminjai

likaam autinjaa... un udeni uz temperatuuru noteicu ar savu elkoni...

desperados,man mamma iemācīja ūdens temperatūras atbilstību pārbaudīt ar elkoni ,jā ,mana mamma arī lika marlītē... jāuzprasa būs,kāpēc
tā kā tajā laikā biju pie mammas,tad arī bez problēmām un kauna sajūtas teicu,ka<<man bail,ka mazā nenoslīkst>>.. .kas gan tur nesaprotams,divi zaķi nošauti,man miers,jaunizceptajai omei lepnums
pēc tam pamatā mazgāja vīrs,jo man patika arī skatīties,kā viņš tur to bērnu,nu tik droši,ka nekas ļauns viņam nevar notikt

skatos,pārsvarā līdzīgi mums tie atmiņu stāsti... laikam jau tad viss bija un notika pareizi...

desp..un vēl tāpēc, ka bēbis sagūstīts drēbē jūtas drošāk... neizdara neadekvātas kustības, kas stimulē iespējamu izslīdēšanu no rokām... tā kaut kā vannošana- tas man bija špicka,bet, kad savam zīdainim bija jāšpricē,tad gan aiz žēluma raudāju

vēl mums tā daterīte lekcijā mācīja,ka nav mammītēm jāpārspēj pašām sevi,ka jāsaudzē sevi,kamēr mazais guļ,arī jāpaguļ un nevis jājož pa māju ar lupatu un slotu,vai par katru cenu autiņi jāmZGĀ.NO NEATPŪTUŠĀS MAMMAS TIKAI VIENI KREŅĶI-SLIKTS PIENS,VAI PIENA PAR MAZ,MAZAJAM SĀP VĒDERS UN NEGULĒTAS NAKTIS.oi caps loki,... vīrs arī neapmierināms,jo sieviņa pret vakaru pārgurusi,a šis sakās-tu jau visu dienu mājās esi bijusi... jāmāk bij par sevi pastāvēt arī tais laikos... vai visam klausījām,ko māca?

desp... apmēram tā... piļj ļežit i ja priļagu

esmu špricējusi vienu antibiotiku kursu meitai,nebūdama medmāsa,bet nebija citas izejas. ..biju tikai redzējusi ,kā to dara..bet otreiz vairs uz to neparakstījos,vedu uz slimnīcu... savam bērnam durot,ir tāda sajūta,ka viņš saka:<<mammīt,kāpēc tu man dari sāpes?>>

roz... jē... tas tiešām ir sirdi plosošs pasāciens

Pati vannoju. Bet potenciālajiem mazbērniem man būs bail klāt ķerties!!! Aizmirsusi visu par zīdaiņiem esmu...