Tad, kad mani vīrieši ir raudājuši manā klātbūtnē, esmu sapratusi, ka esmu viņam kaut kas ļooooooti tuvs un mīļš. Nav lielāka komplimenta :) (Protams, tas nedrīkst kļūt par ikdienu!)

miiluliite... tikpat labi tas varēja būt liels teātris!... un par komplimentu es to nekad nenosauktu!   

Kad cilvēku pazīsti pietiekoši, tad proti atšķirt teātri no dzīves. Tas, protams, nenotiek 1. randiņā.

Maigon, izdari secinājumus! Nekad nesaki visi, jo atradīsies vienmēr kāds kurš ir savādāks, bet pārsvarā lielākā daļa uzskata ka vājības vajag.         

Jaa, cik cilveeku, tik viedoklju..
Katrai sievietei vajag sev piemeerotu viirieti.. kas vienai ir ideaals, otrai var buut nekam nederiigs.. :D

Pirtniek! Vājības izrādīšanu nevis vajag, bet var atļauties. Sajūti starpību    

Nu tak ne VĀJĪBAS, tas varbūt ne īsti pareizi formulēts, jo alkoholisms arī ir sava veida vājība... , bet ir brīži, kad savu apmulsumu, sāpes, vājumu... to gan ir jāuztic otram, sev tuvam, jo citādi, kāda jēga būt kopā un spēlēt paslēpes...

>pirtniek
Tas nebija domāts konkrēti Tev           Vienkārši komentāru konteksti sakrita    

... Maigoni, pag, pag... nebūs gan tik vienkārši ! :)
Kuram ta lai prasu un kuram lai palūdzu ? - Tu takš raksti, ka vīrieši ir tādi un šitādi ... neizlēmīgi, kūtri, degradējušies ’āži’, nu hļupiki, īsāk sakot, ... un man (kā siev.) pašai ir jāmaina durvju slēdzene ... tad ?kāpēc vīrietim neparaudāt pašam uz sava pleca ?

>unde
Tak gadās pa kādam dimantam arī oļu kalnā...    
To es ne par sevi... Bet Tu jau saprati    

,,,ja man lidmašīnā ir slikti,kādēļ tad tā nevarētu justies arī vīrietis?ja man bērēs ir jāraud,tad arī kādam vīrietim var palikt skumji... ja man ir bail no zirnekļiem un augstuma,tad vīrieši arī var tāpat justies,bet stresot par niekiem gan vajadzētu tikai sievietēm,jo vīrieši tad izskatās muļķīgi...

Hmm, dzimumu vienliidziiba.. ?

Man jau šī ideja kā tāda šķiet sabiedrībā,gadsimtiem, iesakņojies steriotips,kurš zināmās sitācijās ir izdevīgs te vienai,te otrai pusei    

... atkal nebūs vienkārši :) ... viss jau man patiktu (dzimumu vienlīdzībā), vien, ja vīrietis saka, lai pastāvu, kamēr šis sēdēs (ja jau vienādi esam) ... klusi domāju pie sevis, ka ir tāds kā riktīgs nelga :)) Varbūt es neizprotu vienlīdzību ar elemen. pieklājību ?

... aalucard..            

Nekā slikta tur nesaskatu. Galvenais, lai vīrietis sevi nenoved galējībās un nepataisa sevi par lupatu sievietes acīs.

Nu tak kādu nu kurai vajag... citai tak patīk žēlot, čubināt, auklēt... citādi nav dzīva

unde ,pārlasi vēlreiz jā nesaprati tad paklusē... :)))Mans jautājums bija pēdejais teikums nevis viss teksts..:))   

... un tagad pavisam nopietni - visvairāk es cienu vīrieti,kurš ir spējīgs atzīties savās bailēs, savās šaubās,savās vājībās ... protams,pierādot savu spēju tās atvairīt ... kas svarīgi arī sievietēm...
man ir briesmīgas bailes no augstuma... nu jau es tīru logus savā dzīvoklī 3 stāvā... un krāsoju vasarā logu ārpuses 2.stāvā:) ... to VAR pārvarēt... to VAR savaldīt... bet par to ir jārunā ar sev tuviem cilvēkiem... kuri prot klausīties un to saprast... un uzmundrināt,jā,arī vienkārši fiziski pieturēt            

Sievietei vieglāk????Es tā nedomāju.
Vājuma brīži vai nepatikšanas, kas velk līdzi nepatīkamas sajūtas jau manuprāt ir neizbēgamas. Un, domāju, tas ir pagalam slikti, ja to visu patur sevī. Jāļauj sev just un jāļauj sev padalīties ar otru, arī lūgt palīdzību. Tas, ka no tā kritīs stipri varenais tēls, ir mīts. Drīzāk otrādi, var sajust patiesu tuvumu un tuvību.