Šodien biju pēc ļotiem ilgiem laikiem Rīgas domē, kur runa iet pat vēsturisko objektu, mantojumu saglabāšanu un remontu. Restaurācija jau ir lamu vārds kaut gan tur tas bija pieminēts kā top piārs. Realitāte jau tur ir tikai darba imitācija par ļoti skarbām summām par nodokļu maksātāju naudu, un mega apmēros industrijas lobismu. Tad pirmo reizi redzēju ekspertus, kas pat ne kripatu nezin būvsubstanci, kur nu vel likumu likumu par restaurāciju, aizmugurē iepīkstējās Arturro Punmarelle kas pa visu Latviju jau iznīcinājis simtiem vēsturisku objektu. Bija jautri, lai nebūtu bēdīgi. Pēc ļoti neizdevīgiem jautājumiem, pausē pierullēja blondīne ar 4 izmēra airbegiem, un sāka attaisnoties par kapličām par 120 štukām kas tagad nopuvušas un sālī. Es negribēju izjaukt jauku pasākumu, kur kafija bija forša un daudz konditorijas smalkumu, bet man apetītes nebija, es kāpēc man jāēd tas ko es par nodokļiem sen esmu samaksājis. Satiku paziņas, arī interesantus cilvēkus, bet protams princips nekad nesniedz roku komunistam korumpantam, un tādu bija daudz ko es personīgi zinu un ko viņi ziemā ēd. Teikt ka bija interesanti, melot, jo sajūtas kā iršu pūznī, vai starp Tvaika ielas pacientiem un dzīves imitātoriem. Restaurātors kas uzstājās arī godīgi bija katastrofa par Brāļu kapiem, jo būvsubstanci neapzināja vispār. Bet kā es saku jābūt tolerancei, lai neizjauktu atskaites pasākumu, tāpēc es neeju uz šādiem pasākumiem lai tos neizjauktu, jo pietika jau manas 5 minūtes, kā sākās dīvaini murgi. Neaiciniet mani uz šādiem pasākumiem par vēsturisko būvju atjaunošanu, sevišķi valsts sektorā, lai pašiem jums nebūtu milzu problēmas ar likumu. Nu atcerieties, amatniecībai ir ētika un principi akmenī kalti kas gadsimtiem ir ievēroti. Celtniekiem un industrijas marketingam nekad tādi nav bijuši un nebūs. Nu tā pagari sanāca, -piedodiet!
2
5