Uz slēpošanu manējie netika, bet brauks uz Otapi biatlonu paskatities.

Evikas darbs novērtets 1% ar labi... 22 - nuuuu okei... tas izsaka daudzko)) neapvemšanās, neaizrīšanās speciāliste...

Labrīt!
 Piektdiena un trīspadsmitais:)) Lai visiem viss pa smuko:))
Saulīte jau no rīta spīd:)

Labrīt! Galvenais, ka piektdiena👍 mums arī saule jau no agra rīta

Man šodien svētku diena)) vecākajai meitai dzimšanas diena! Jau vakar bija ieskrējusi un apsveicināja mammu)
atkal ielikās ne tā... tas bilžuks ar pavasara ziediem..

Apsveicu ar meitiņas dzimenīti! 🎉

Paldies, Belconk:)

Jā, apsveicu arī es.
Tomēr re, kā viss sakrīt. Tieši bija doma ierosināt nelielu domu apmaiņu (ja drīkst) jautājumā, kurš šobrīd skar mani un kļūst jūtams. Par meitu. :)
Bērni pamet ligzdu un sākas sajūta, ka māja ir tukša. Vecākais sen jau projām, tagad meita ... Nupat ir noīrējusi dzīvokli Rīgā netālu no centra, jo no maniem Ādažiem braukāt uz darbu un atpakaļ esot apgrūtinoši, bet, šķiet, tas nav vienīgais iemesls. Gribas savu personisko kaktu un justies pieaugušai. Pat mūsu kaķene, šķiet, ir apjukumā, jo naktīs gulēja pie meitas istabā. Trešais mans students arī ir mājās tikai pa retam un pēc kāda brīža arī jau dzīvos citur. Atliek tikai jaunākais, mēs abi ar sievu un kaķis, bet cik tad ilgi? Jau ir gandrīz 16 čalītim. Tāpat pazūd pie draugiem veselām dienām un reizēm arī naktīm ... Jā, ciemosies un paši ciemosimies, bet tomēr blakus ir blakus.
Vai arī jums ir bijusi reiz tāda sajūta, ka esat palikuši vieni paši un blakus tāds kā tukšums? Kā bija?

Paldies par sveicieniem:))
 jāa, bērni aiziet no  mūsu ligzdiņas un aiziet pa vienam vien:)) Man katrs bērns aizgāja tad, kad  sāka studijas Rīgā. Tas viss notika pakāpeniski ik pa trīs gadiem un pie šīs situācijas arī  mēs sevi  pakāpeniski pieradinājām:) Es  samērā ātri centos pārraut to nabas saiti, jo  saprotu, ka bērni man ir iedoti tik uz laiku un ka viņiem jādzīvo sava dzīve. Bet tagad ir jaukās šīs satikšanās un ciemošanās  viņiem pie mums un mums pie viņiem:)   nu vakar pat - manai   meitai bija komandējums uz Valmieru un, braucot atpakaļ uz Rīgu, tak atrada laiku ieskriet pie vecākiem:))  Kaut  kopīgas svinības būs par  godu šai dzimšanas dienai tad, kad uz Latviju atbrauks jaunākā meita:)   Es laikam vairāk gan pārdzīvoju to, ka meita  aizbrauca uz citu valsti... tad  man bija grūtāk, bet arī tas jau ir pārdzīvots, pieņemts un sarasts ar šo faktu:) Tā ka tāda tukšuma  sajūta man nav:)  Atrodam katrs savas nodarbes:)) un tagad mēs pat biežāk kopā aizejam uz koncertiem un teātra izrādēm nekā tad, kad bijām visi vienā čupiņā:)

Sveiks, tautas brāļi, mãsas)))))))...
Murminator..foršs tematiņš parunāt... citādi, piedodiet, pie kaimiņiem vairs darīt nav ko ..pilnīgs trubadūrs))))))
Jā, aug mūsu bērniņi un vienā brīdī izaug... un veido savu dzīvi... kurš gan ar večiem dzīvot grib?... ciemoties cita lieta... vajadzīga un pozitīva... mēs jau savā laikā tieši tāpat... iespejas bija un no vecākiem bijām prom...
Personīgi man šitas patīk... katrai ģimenei(indivīdam) sava telpa.tādu kā tukšuma sajūtu nejutu pavisambet sadzīvi gan pārkārtot nācās.

Sveika, sveika, tautas māsa:))

Buča Tev ar meitas piedzimßanu))))))

Paldiesiņš:))

Cherry..Tev visas ir meitas?

Man visas meitas:))

Man visi dēli)))))... tie gan baigi ar manīt uz koncertiem neiet)))))).reidz, jau sen.mana ginekologs teicāsilgi neatliec un meitu Tev vajagtā kà davaidavai.meitas vairāk paliek ģimenē.nu tak nesaņēmos..un sanaca tik dēlimans lepnums un prieks)))))

nu ja... manējas pašas sameklē, izvēlas, piedāvā... mums tik atliek piekrist:) bet zini - ir reizes, kad meiteņu draugi grib nākt līdzi un ir reizes, kad paliek mājās:)) tad teātra izrādes vairāk sanāk kopā apmeklēt ar puišiem:))

piektdiena, 13. un viss kopā ar labvēlīgo tipu ir  forši:)

Šovakar😊

Arī šovakar