Maiņas apavus nevajag, jo bērniem ir tiesības staigāt kādos apavos grib. Manā skolā arī mazās klases vairs neiespringst uz apavu pārvilkšanu.
Stikabika, pareizi še excuca reiz šeit rakstīja, ka tad, kad kalpi mēģina kungus no sevis tēlot, tas izskatās ne tikai no malas smieklīgi, bet arī rada problēmas visapkārt visiem. Dzirdēju, ka PSRS laikā kaut kur Ļeņingradā, ja nemaldos, ir bijis kāds institūts, kurš nodarbojies ar izglītības sistēmas jautājumiem un pētījis optimālo vidi bērnu pilnvērtīgai attīstībai. No turienes, cik sapratu, nācis ne mazums rekomendāciju pedagogiem un skolām, sākot no mācību stundu un starpbrīžu garumiem un beidzot ar vingrošanām stundu vidū sākumskolas klasēs. Nu, tad šodien tas viss kā "ļaunā režīma mantojums" ir aizslaucīts mēslainē. Maniem sīčiem starpbrīži bija tikai pa 5 min. starp stundām, līdz ar ko jaunatne bija spiesta lielāko daļu dienas ciesties, jo uz WC vnk visi nevarēja fiziski tais 5 minūtēs paspēt ... ar attiecīgu ietekmi uz veselību, protams, jo jau kādā 5 klasē bija tādi no klases, kuri bija spiesti ārstēties. "Valstī viss vislabākajā kārtībā", tā teikt.
Par augstāk redzamo tekstu runājot, interesanti, kā PSRS armijā gandrīz 100% dabūja nagu sēnīti, no kuras ir praktiski neiespējami pēc tam tikt vaļā? Tieši tā, - staigājot neelpojošos kirzačos cauru dienu arī +25 grādu karstumā. Visam (arī apavu maiņai) taču ir savs pamatojums. Iznāk, ka bērniem tagad "ir tiesības" dabūt to pašu jau no skolas vecuma, jo, ja ziemā nemaina apavus un skolā iekštelpās ir tie paši +-20 grādi, tad rezultāts ar lielu varbūtību būs tas pats. Par smakām no kājām un zeķēm pat nerunājot.
Vispār Tavs teksts kopumā vieš aizdomas, ka audzējam savu indiešu paaudzi, kuriem kopmītnes istabu uzkopj vien zemāko kastu pārstāvji, bet, ja tādu brahmaņiem pa rokai nav, tad dzīvo mēslos līdz ausīm. Un tad ... arī līdz kopdzīvei un apmaiņai ar visādu slimību pārnēsātājiem (kukaiņiem un grauzējiem) vairs nav tālu.
Kopumā to visu var nosaukt vienā vārdā - "degradācija". :)
3
5