Vēl ar saimnieces atļauju (ceru) pie tirdziņiem atgriežoties, mums iekšējā tirgū tautsaimniecībā ik pēc laika tādas kā modes kampaņas uznāk. Viens kaut kur ar kaut ko nopelna, tad visiem citiem šķiet, ka, ja darīs to pašu, arī bagāti kļūs. Tirdziņi nesenā pagātnē bija tieši šāda pati modes lieta. Pirmkārt, pastāvīgie - Dizaina tirgus, sestdienas Kalnciema kvartālā, Egles tirgus u.c. Otrkārt, katras sīkpilsētas pilsētas svētkos un pie cita mazākā iemesla. Treškārt, lieldienas, ziemassvētki, 4. maiji un 18. novembri ... uz katra stūra un visos kaut cik ievērojamos lielveikalos. Un visur pa lielam tas amatnieks kaut kādu sīceni galā parasti nopelna, tik tā skraidīšana ... Vēl, teiksim, Dominā tevi var nolikt pie pašas ieejas, bet var arī kaut kur tumšā stūrī, kur vispār neviens neiegriežas, bet maksa par vietu - vienāda. Reklāmas - gandrīz nulle - samaksāji, un pats vainīgs, ka tev neko nenopērk. Zinu, ir sievas paziņa - pensionāre, kura uz šo specializējās. Šosestdien Valmierā, nākošo - Ventspilī, vēl nākošo vēl kaut kādā ellē ratā. Bija tirdziņi, kur maksa nebija augsta, bet tur parasti arī neko īpaši nepirka. Manēja kaut ko tur pamēģināja, bet ātri saprata, ka nav aršana. Sen vairs nepiedalās pat Brīvdabas muzejā. Cik saprotu, tirdziņu pagātnes "mode" turpina palēnām izdzist.
1
3