Jā, interesanti kā katrs to ķer?... nu, piemēram, cherry... murminators?
Gandarījuma sajūta ir tieši tas, kas rada laimes sajūtu. Tomēr ne tikai.
Manī dažādu skolotāju ieliktajā vērtību sistēmā ir nepieciešams apzināties savu vietu savā dzimtā un līdz ar to - savus uzdevumus. Bērniem ir jābūt kaut par 3 kapeiki gudrākiem, laimīgākiem, turīgākiem un citādi labākiem par saviem vecākiem, pretējā gadījumā zūd jēga. Ir jāieliek jauniešos tā skabarga mīkstumos, kura liek attīstīties un iet uz priekšu.
Manā gadījumā tas ir lielākaja daļā izdevies. Mazākajā daļā vēl nav skaidrības, būs vai nebūs? Kverpļu mūsu ģimenē nav.
Otrs aspekts ir spēja pacelties pa Maslova un citu līdzīgu pētnieku sazīmēto piramīdu kāpnītēm uz augšu. Kad vēders ir gana pilns, homo sapiens sāk aizdomāties par ko vairāk. Manā gadījumā - par personisko brīvību. Lai būtu brīvs, ir nepieciešams būt gudram un celt savu vērtību uz kopējā fona. Paša sasniegumi ir viens, kas sniedz kaifu, bet otrs - ielikt to bērnos. Jāsaka, ka vismaz par procentiem 90 ir izdevies. Kad tev ir vērtība, noteikumus diktē tu, nevis tev, un tā ir daļa no personiskās brīvības. Vecāko puiku esmu ar so "saindējis" smagā formā. Diktē noteikumus darba devējiem tā, ka nemetas, atšuj visādus naudas piesūcekņus tā, ka prieks skatīties. Protams, vienmēr un pilnīgi viss neizdodas, bet ... viņam ir vismaz stabils pamats argumentācijai pretēji situācijai, kad neesi nekas un tevi spēj izrīkot katrs, kuram vien to iegribas. Par pārējiem bērniem izskatās, ka būs līdzīgi.
Jā, arī katrā savas dzīves vecumposmā ir savi uzdevumi un mērķi. Ja dzīvo un rīkojas saskaņā ar šo, tad arī laimes sajūta ir klātesoša.
2
4