Kādreiz, PSRS laikos, pat statistika bija, ka jauktajās laulībās latviešu vīrišķi vislabprātāk izvēloties ukrainietes. Ir zināmas priekšrocības, protams, tomēr man ir radies priekšstats par viņām kā par būtnēm ar kosmiskām karalieņu ambīcijām un neapstāšanos nekā priekšā, lai parādītu un pierādītu sevi. Audzinātas totāla matriarhāta vidē. Pieticība uzvedībā un attiecībā uz sadzīvi - pilnīgi svešs jēdziens. Var rēķināties droši, ka, ja kāds ģimenē būs tirāns, tad tā būs viņa. Nu, vīrietīšiem der itin labi - ne par ko nav jāatbild - visu izkomandēs Ghāļa, jāspēj vien pavēles laikā izpildīt un tā, kā viņai patīk, citādi neko tev neiedos no tavas paša algas, kura tev algas dienā būs līdz pēdējam centam atņemta. Ja kaut ko būsi iztērējis sev pa ceļam nu darba uz mājām (algas dienā), - ir iespēja atrauties ar pannu pa ģīmi vai līdzīgi. Un neceri, ka mājas būs vieta, kur tev pēc darba atpūsties. Ghāļa necietīs sēdēšanu pie TV vai kompī. Atradīs tev nodarbošanos, pat, je tev naktī miegs īsti nenāks.
Ne, nē. Nav mans variants, lai gan dzīvē pirms un pēc kara reizes 4 tādas ir man sūtījušas nepārprotamus signālus. Pakūleņot gultā - temperaments tomēr ir karstāks nekā latvietēm - jā, bet ilglaicīgu kaut ko - kategoriski nē. Savējie tarasiki ir pieraduši tā un audzināti, - lai paliek viņiem. Nav žēl.
3
6