Man arī bail no negaisa. Bet man atkal  patīk stiprs vējš, vētra.

Ja ir vētra, tad man pie jūras patīk:)

Ļoooti patīk - un ja vēl tāds varens rībiens - visa padebese gaiša - pa logu redzu zibens gaismu - ak Diesss..tāda bauda... un patī braukt arī mašīnā - īpaši kalnos - zibeņo, gāž, ūdens pāri ceļam... nupat tā bija. Balzams manai dvēselei.
Man mājā nav nedz aizkaru, nedz žalūziju... tas ir žalūzijas ir, bet nekad näver ciet. Man patīk redzēt visu ārā... skates un aizmiegu...

Man vēl tāda lieta, ka pirms negaisa un tam sākoties nenormāli uznāk miegs. Pat dienas vidū tad eju gulēt, ja iepējams.

Negaisa laikā vislabāk savas mājas gultiņā, lai neviens mani neredz:)))  Tā sajūta, ka tad tas, kas notiek aiz loga, mani var neskart.
Man nepatīk māja bez aizkariem vai žalūzijām, tie man dod drošības sajūtu un to, ka kāds mani var vērot:))) Man meitai  ārzemēs nav aizkaru un tas man liekas jocīgi)

Nu, un kas man pateiks kāpēc agrāk kafeju dzēra no mazām pinģerota tasītēm, bet tagad no lielām krūzēm pļumpējam )))
Man ar ir dažas servīzes. Viena ar minitasītēm, otrā ar lielākām. Bet ciemiņiem galdā neliks, jo ciemiņi ar viena automāta kafiju no normālām krūzēm. Bet stipru melno reti kurš var iedzert.

Man liekas, ka  ar laiku ir mainījušies kafijas lietošanas paradumi, jo agrāk tā bija vairāk ekskluzīva,   stipra, koncentrēta,   tagad vairāk tā ir vājāka, ar pienu.. tāpēc tās krūzes lielākas:). dzīves temps ir mainījies:))
Labrencio- es nepļumpēju:))) Es malkoju:)

Es dzeru coretto vai ristretto no rītiem ... tā tradīcija no koloniālās krīzes, kad mazs malks, bet īstas kafijas bija etalons īstai kafijas mīlestībai. Coretto ar sambuccu. Vakaros

Es gan pļumpēju šķīstošo kafiju. Uztaisu lielu krūzi un kā skrienu garām, tā iepļumpēju . Lai mute nav sausa.
Kad no automāta izteicienu vienu stipro krūzi dienā, tad gan apsēžos un izdzēris ar baudu. Kafejnīcās ņemu stipro, melno, bez cukura un no mazas tasītes.

Pilnīgi piekrītu šeit rakstītajam. Trīs skaistākās lietas - negaiss, jūra vētrā un klusa un mierīga nakts, kad esi viens, bet civilizācija ir kaut kur tālu prom vai saldi čuč savās siltajās gultiņās.
Nakts tomēr man šķiet visskaistākā, tāpēc savu tagadējo sievu bildināju pirms ... oi, cik daudz gadu jau pagājis! ... Tumšā naktī dziļi jūrā uz mola pie Daugavas ietekas jūrā Vecmīlgrāvja pusē. Visapkārt neviena paša cilvēka, visapkārt jūra, lielā zeme kādu kilometru aiz muguras, un tikai mēs divi vien.

Nu, un kas man pateiks kāpēc agrāk kafeju dzēra no mazām pinģerota tasītēm, bet tagad no lielām krūzēm pļumpējam

Ir dzirdēta teorija, ka, pateicoties kafijai, no darbaspēka saimnieki varot nesalīdzināmi vairāk izspiest. Lēts un iedarbīgs dopings, lai padoto spējas un darbinieku produktivitāti uzturētu tonusā visu 8 vai vienalga cik stundu garumā.

Labrīt!
Pa kafijai arī šorīt::) kuram malkojot, kuram pļumpējot:)
 Labrencio,   bet man parīk šis  Tavs  kafijas baudīšanas veids:))

Tāds sutīgs laiks. Pie otrās kafijas krūzes sirds sāka lēkāt. Varbūt šodien tīru, skaidru ūdentiņu padzerties.

Telpās viss oki))
Man šodien ogu kokteilis - zemenes, avenes, kirši)
Un vēl zirņi pākstīs)

Es ar esmu kafijas pļumpētājs, no rīta 500ml liela krūze aplieta maltā kafija, dienas laikā šķīstošā vai Narvesen, kafenē nopirkta.
Tā arī negaisa, lietus nebija/nav, bija izplatīts dzeltenais brīdinājums
Man ļoti patīk negaisi, kārtīgs pērkons, zibens kad es mājās

Kafija- jā, tas ir brīnišķīgs dzēriens. Mana būs- maltā, stipra, karsta, ar cukuru, melna.. Un - daudz.. 

Es esmu kafijas baudītājs, bet pēdējā laikā tās lietošanas apjomi ir samazinājušies) pēcpusdienā vairāk tēju malkoju)
Un nedrikstu jaukt pupiņas ar šķīsteni, tad bezmiegs garantēts)

Wakar pa lietu peldejos... showakar atkal braukshu

mēs arī vēlāk uz ezeru brauksim:) mums šodiena smuki saulaina)