Teritorijas. Bet ja laukos zeme pieder, piemēram, 500 ha vienam zemniekam, 700 ha kādam kooperatīvam. Ja vispār visa zeme kādam pieder un ir tendence mazajiem zemes īpašniekiem samazināties un lielajiem paplašināties, tur cilvēkiem uz kāda privātās zemes nav ko darīt. Pārdodās viensētas ar 0, 5 ja zemes. Vai vēl mazāk. Ar ko ģimene tur var nodarboties. Ciematos arī mazās iespējas kaut ko pasākt.

Teritorijas ir tukšas, bet kādam pieder.

Lielsaimnieki ir laba lieta. Tādi nav tikai Latvijā, ar maziem zemes pleķiem 500ha, ja salīdzina ar īpašumiem Polijā. Ražošana - esam pabaroti. Problēma - izmaksas augstas, pašu pircēju arvien mazāk, pirkstspēja arvien krītas, konkurēt ar Poliju vai Lietuvu apgrūtinoši...  
Visu cieņu zemniekiem. Lielaismniekiem. Pati iz laukiem, redzu cik grūti atrast strādniekus... kādus strādniekus - komabinieri ar atalgojumu kā 6 minimālās algas Latvijā (neto), atrast ir sarežģīti... kur nu runāt par strādniekiem, kuri veic vienkāršākus darbus.
Teritorijas var būt brīvas - meži, ezeri... bet kur paliek cilvēki? Kādreiz šajā valstī vietas pietika 2, 5 miljoniem - ar visu lauksaimniecību, gan kolhozu... domāju patreiz ij 1, 6 miljonus nesaskaitīsim...

Pazīstamam lielsaimniekam arī grūti ar strādniekiem. Darbs ir vasaras sezonā, bez brīvdienām. Ja jaunām cilvēkam ir ģimene, vai vismaz brūte, gribās brīvu laiku aizbraukt pie jūras, pilsētas svētkiem, koncertiem. Vasarās viss kas notiek, bet saimnieks saka, kā siena laiks, jārauj no saules līdz saulei. Vasara īsa, darba daudz.

Vīra kursa biedrs lielsaimieks Latgalē. 700ha zemes.. sapratu, ka arī liellopi. Pats arī brauc un strādā ar savu kombainu. Tiesa - atrod laiku atpūtai, ceļošanai... atsūtīja bildes ar pēdējo pirkumu - 4 kombaini... pusmiljons katrs... vai tuvu tam... ok - tur ir apgrozījums... tas ir cits līmenis. Un cik cilvēkiem dod darbu? 
Bet mēs taču nerunājam, es neapstrīdu, šo lielsaimnieku ieguldījumu... ekonomikā. Tikai cik varēs ieguldīt, ja nebūs citu uzņ]emeju, kas dod darbu cilvēkiem, cit;ās nozarēs, lai pelnītu naudu un kaut vai atļautos pirkst to, ko saražo zemnieki? 
Nu ok - es neko nejēdzu no ekonomikas.

Oiiii, meitenes cik jūs tālu no realitātes par nepiesārņotu Latviju... cik mūsu zemītè nav norakti ķīmiski-bīstamie atkritumi no plaßās Eiropas ..kā iestàjāmies tā sūdi sāka uz Latviju nakt vagoniem((((((

Ibica, man arī garšo apelsīnu želeja, ja vakarā pēc darba vēl veikala plauktā ir, pērku. No sieriem man garšo Čederas siers, sevišķi tas ar asajiem pipariem.

Un mums atkal snieg...
.. negribu..

Zvanija Kaktusu dāma, pusstundu norunājām, es viņai savu velo aizdošu, būs ciemos tad uz kūku jabrauc

ibica2
Pēkšņi vēl viens miris. Kaut kā bieži tie pēkšņi notiek. 100% švakcinēts bija
FB viņam pie foto, ka "esmu vakcinēts" Un 100%, ka tāds dūrās vairākkārt. Nesen mūziķis arī no tromba mira, 80-tos gados dzimis.

kastaņlapa- es redzēju fb to, ka ir vakcinējies un tieši  tāpat padomāju...
 nu nemira agrāk tā cilvēki ...

Erotik) nu beidz)) mūsu valstī beidzot viss ir kārtībā)) ko tas rēvalds zin un saprot)))

Vot, man zini šobrīd pavisam nav uz jociņiem..par tēmu ////beidzot valstī viss kārtībā////... tā tik vien ßķiet  briest, kas ... labāk paklusēšu(((... bet labi nev.

Ja par sieriem, tad mans variants ir cietie un sāļie.
Labrencio te uzdeva jautājumu, ko ģimene varot laukos pasākt pushektārā zemes? Neesmu lauksaimnieks, varbūt muļķības rakstīšu, bet tomēr ... Vai es pareizi saprotu, ka siltumnīca ir tāda kā metode, lai nelielā platībā izaudzētu augus, kuri savvaļā aug citā, siltākā klimatā? Ja tā, tad allaž esmu domājis, kāpēc pie mums gurķi, tomāti, gurķi, tomāti, gurķi, gurķi, gurķi, tomāti? Tiem pushektārs siltumnīcu tiešām nav nekas. Bet kāpēc nevar dienvidu garšvielas audzēt? Vai tējas, piemēram? Pushektārs, iespējams, būtu pat tīri nopietna platība tādiem nolūkiem.

Tiešām muļķības. Kafiju, banānus vai kakao negribēji? Vai tomēr labāk visu audzēt tur, kur vislabāk aug un aizvest uz turieni, kur neaug?

vidvud Arbūzi un melones ar kādreiz skaitījās ne īsti mūsu klimatam, bet tagad te tos audzē diezgan daudz un arī pērk labi, lai arī Latvijā audzētie ir dārgāki.

Daudz izdomas mārketingā jāiegulda, tad jau visu var labi pārdot. Piemērs - "Latvijas" zemenes maija vidū vai beigās...

Bet lai dzīvotu, katru mēnesi ģimenei vajadzīga noteikta summa. Ar tējām nez vai izvilktu. Cilvēku maz, tātad tirgus neliels. Tomātus, gurķus visi ēd. Tējas ne visi lieto.

Vidvud, ir jau kas audzē plēves siltumnīcās zemenes. Bet vai peļņas pietiks lai visu gadu no zemeņu naudas vien dzīvotu. Un poļu zemenes lētākas. Tā kā konkurencē.

Nezinu par zemenēm, jo nepērku viņas maijā vienalga vai rakstīts Latvijas, vai poļu, vai vēl kādas citas, bet to, ka izaudzēt arbūzus un melones var, ražas ir lielas, garšo labāk par ievestajiem, to zinu, jo pati audzēju. Un audzēju bez visādām indēm ar ko parasti tiek migloti ievestie augļi. Galvenais ir piemeklēt šķirni.