Mums snieg slapjš sniegs un skatos, ka bērniem prieks) ceļ sniegavirus))

Labrīts... ak, kas ir sniegs?... bet man patīk, kad pie neliela Saliņa, viss apsnidzis un koši, koši saule spīd... tāda pasakaina aina zemes virsū... un tie, kas sniegu mūžà nav redzējußi... daudz zaudējußi... kad stāstu par sniega kupenām un salu... ar ßausmāk klausās, kā par šausmu filmu...

Nezinu.. vai tas ir labi, ka Kazāks palika savā amatā?
Bet labā ziņa tā, ka Tramps sportā aizliedz vīriešiem startēt sieviešu sacensībās!)))))

... bet protams, ka  labi..ieliktenis, varēs pūst vienā stabulē ar siliņu...
... transiem grūti laiki iestājußies... gauźas asaras, jāgaida atkal demokrātu iznāciens, ja tas tāds reiz vēl būs...

Vienā ziņā covid laiks bija supervērtīgs. Viena liela daļa nevilšus parādīja savas īstās būtības un otrs - tā kā vara pārkāpa sarkano līniju un mūsu maku un kontu vietā sāka grābstīties gar veselībām un dzīvībām, tad laikam pirmo reizi ierindas latviešu daļa izrādīja varai kaut jel kādu pretdarbību, kas arī, domāju, bez sekām nav palicis. Var ilgi un gari skaidrot, ka vara ar savu rīcību zaudē autoritāti ļaužu acīs, tad līdz covidam viņiem bija tas pie augšstilba. Tagad nu ir bijuši spiesti saprast, ka viņus piecieš. Pagaidām, bet cik ilgi? To nezina neviens.

Piekrītu murmim par sarkano līniju pārkāpšanu covid laikā un ari par katra sevis izrādīšanu...
Nu feins vakars))) biju sapucēties un tagad mieriņā jāizdomā, ko vēl šovakar sadarīt))

Cik tad bija tādu, kas "izrādīja varai kaut jel kādu pretdarbību"? (Sēdešana uz dīvāna un purpināšana neskaitās.)  Domājams, ka līdz  1%  no tautas. Vara no kovidlaika tikai ieguva, saprata, ka tautu var jāt kā mazos ezīšus, neviens par nepīkstēs pretī.

Es gāju uz Šlesera un Gobzema mītiņiem

Cik tad bija tādu, kas "izrādīja varai kaut jel kādu pretdarbību"? 

Kastaņlapa, ir lietas, kuras mācās pamazām, un prasmes savu interešu aizstāvībā ir viena no tām. Jā, liela daļa no tiem 62 tūkstošiem, kuri izvēlējās aiziet no darba tā vietā, lai durtos, bija pensionāri, bet tomēr arī tam tomēr kaut kādas sekas noteikti bija.
Viss ar laiku būs. Cerams, arī savstarpēja cieņa, izpratne un spēja sadarboties līdzīgos jautājumos. Nāks laiks, es ceru, un visādi varas tirliņi baidīsies kā suņi pēriena, kas īstenībā arī ir pareizā lietu kārtība.

Man bija Personīgās Nepakļaušanās akcijas. Kur tas bija iespējams. Turpināju savu ierasto dzīvi, ciemošanās, skaistumkopšana, zobārsti, patika klīst pa tirdzniecības centriem, testēties ne reizi nebiju, maskai veicu uzlabojumus lai varētu elpot.
Potēties gan piespieda, jo pāris objektos prasīja sertifikātu. Mērgļi tādi, kaut viņi aizrītos ar savu žļurgu. Man sešas nedēļas sāpēja roka tā ka pacelt nevarēju, naktī traki smeldza. Un mati ļoti daudz izkrita.

Es arī netestējos, nepotējos un arī neko daudz neveicināju masku tirgoņu biznesu, jo centos iet tur, kur vēl cilvēkiem bija kcik saprāta, lai ieraugot seju bez uzpurņa nekristu ģībonī, bet galīgi spiedīgai vajadzībai, ja nu nākas tomēr ietikt tur, kur savādāk nekā, bija dežūrmaska. Nu un liekot lietā deviņdesmito gadu rūdījumu un padomijas gadu pieredzi, kad arī stulbus likumus visi mācēja apiet, vienalga dabūju to, ko vajadzēja un tiku tur, kur vajadzēja. Un arī turpmāk darīšu tieši tāpat - uzspiestu stulbību apiešanai likšu lietā visu izdomu un pieredzi un pieredze te veidojas ļoti ātri, jo tik daudz stulbības, cik saražo šobrīd dienas laikā, padomijai ar piecgadi būtu par maz.

iekot lietā deviņdesmito gadu rūdījumu un padomijas gadu pieredzi, kad arī stulbus likumus visi mācēja apiet, vienalga dabūju to, ko vajadzēja un tiku tur, kur vajadzēja. Un arī turpmāk darīšu tieši tāpat - uzspiestu stulbību apiešanai likšu lietā visu izdomu un pieredzi

Atbalstu par visiem 100.

Labrīt:) Nu re kā .. tā mēs te visi esam groozījušies tais  netaisnīgajos laikos, kad  iedzīvotāju  veselībai  nepamatoti, pateicoties dižajai zinātnei, ķērās klāt...
jā, arī man bija frizieris un manikīrs, kas visu izdarīja un staigāju apkārt  sakopta:) arī  izvairījos no vietām, kur  obligāti prasīja maskas... un pēc potes vēl ilgu laiku negāju tajos veikalos, kur prasīja sertifikātu...
 un smieklīgākais bija tas, ka mana priekšniece, kas visus citus drīpelēja, atnāca uz darbu covid  laikā  saposusies.:))) mums bija iemesls iesmiet, ka viņai arī laikam  meita ir gan friziere,   gan nagu meistare ka tai kasītajai infekktoloģei:))))
 nu bet nekas:)

rīta kafija piektdienā:))))

Rīta kafija, tad Depo, Promo, Lidls. Pēcpusdienā uz darbu.

stikabika
Man arī bija personīgā nepakļaušanās. Pie frizieres mājām gāju matus krāsot un apgriezt, vīrs arī. Nosvinējām pie vīra drauga Jaungadu, pēc tam manu jubīli. Gājām ciemos gan pie vīra vecākiem, gan manas mammas. Ar kolēģēm darbā čupojāmies, pasvinējām dzimenes. Tad vienai bija covid tests pozitīvs, nākamā dienā man ar, pasēdēju uz apmaksātas slimības lapas. Mums darbā katru nedēļu lika testoties

Mums arī šodien pēc darba jāapseko pārtikas bodes) brīvdienās nebūsim vieni)

Mums arī visi bērni brauca ciemos))))
Tas par covid laiku

Nevakcinējos, netestējos ne reizi, neslimoju. Bet izolējāmies pamatīgi. Nekādu ciemošanos, nekādu frizieru un citu sabiedrisku vietu apmeklēšanu. Biju nolēmusi, kā maniem vecajiem vecākiem kovids netiks klāt. Un neslimojām tos gadus ar. Nekādas gripas un rotā vīrusu nebija, pat punķu nebija nevienam. Mēs jau tā vientuļi dzīvojam, tā kā nebija diskomforta kā nesatiec cilvēkus. Tagad arī stāsta ka gripa staigā apkārt, pneimonijas. Tāpēc lieki nebraucam. Tikai tur, kur nepieciešams.

Meitenes, es arī jūsu klubiņā, jo tāpat gāju pie friziera uz mājām, Jauno gadu nosvinējām pilnā ģimenes sastāvā radus ieskaitot, dzimšanas dienas arī atzīmējām jautri ar gardumu piegādi uz mājām. Pat kaimiņu suni uz maiņām vedām pastaigās, šamam lielie prieki.