Izkaisa vējā   , lai varu brīvi lidināties

Bet man kādreiz dikti patika stāsts par kādiem kapiem Vācijā- milzīgs rožu dārzs, kur izkaisa mirušo pelnus... Un katru dienu mācītājs atver milzīgā grāmatā vienu lapu un notur aizlūgumu par tajā lapā ierakstīto dvēselītēm    

... pelniņus lai aprok tajā smukajā rožu dārzā   

es jau sen savējiem esmu pasacijusi lai mani kremē..a pelnus ..lai izkaisa ezera..
man vel nesen gimene bija saruna par šiem jautajumie..
tas bija sakara ar to ka šogad mumus vecmaminja vienu bridi par kapiem vien runaja ..
sakoppsanu kaut kadiem akmeņiem un peiminekliem

nu bet puika vienu dienu pēknji saka "Kur vinjam japiesakas pie ģimenes ārsta vai kur?"      
es saku tu par koā???
šis ka par to ka savu miesu grib novelēt medicinas studentiem ja nu kas..
ta ja..

... tikai sārtu! Raganas tak vienmēr dedzinājuši... tā ka japieturas tak pie tradīcijām!
Bet ja nopietni... arī tad, kremēšanu.
Pelnus-jā,tieši tā... vējā... par kādu pļavu... lai uzplaukstam pēc tam ziedos...
Taisnību sakot vienīgais, kas mani nāves procesā baida... ir iespēja tapt apraktai... un tārpiem saēstai...

es vēl negribu ne vienu ne otru. bet ja nu sanāk, tad labāk, lai tārpiņiem tiek. tur forša kompānija jau priekšā. lidinoties- ej nu zini kam uzkulies...

... īstenībā jau tas nemaz nav tik svarīgi,ko dara ar ķermeni pēc tam,jo svarīgākais jau ir aizceļojis savās darīšanās... bet es arī gribētu,lai mani pēc nāves sadedzina un tad kapos stāvētu tāds mazs bundulītis ar pelniem...

Jacexs,viņi Tev atriebsies par visām tām reizēm,kad raki viņus uz makšķerējot izbaroji zivīm          

... par to vēl nedomāju :)) ... gan jau pēcnācēji ko izdomās...

un vel es savējiem esmu piesacijusi lai NEVIENS uz mani mirusu neskatitos..

lai sadedzina... Un izkaisa pār Himalaju kalniem. Kmaēr netiek līdz Himalajiem, tikmēr jāstāv istabā plauktiņā...          

geni bet ir jadoma..cik tad ilgi dzivosi      Mirttantes balsii saku

... lill.????????????... a,ko, ar to,to????... TU ... gribeeji teikt???(... )

Olit, kuru vārdu Tu nesaprati?       

un vel es savējiem esmu piesacijusi lai NEVIENS uz mani mirusu neskatitos.. (c)


Pienāksies. Trešajā dienā jau nu noteikti

citzuze bez ta var mierigi iztikt ..aiztransporte uz krematoriju un viss..
un tie nav joki es nopietni..

Bet vispār tas rožu dārzs tāds sapnis... Bet reāli es gan jau atļautu tiem palicējiem izlemt, kā ērtāk un kā labāk patīk...       Jo kā jau teica pressumita, pati tad būšu aizņemta ar savām darīšanām un par ķermeni gan jau, ka būs vienalga    

un vel pa nopietno tuviniekiem tomer IR vismaz aptuveni ko darit..jo nav nekada pienaks laiks tad domas..
tas laiks var pienakt ari tulit un rit..

Par godu Jacexam :)

... Un, kad mira Pēteris, viņu zemē raka.
Vēl no kapa puķītēm nāca šņabja smaka.

Cauri zārkam tārpi lien, koku grauž un laku,
Paskrubina, paosta: saož šņabja smaku...

Saskrien lieli, maziņi, dzelteni un lillā,
Grauž un grauž tie Pēteri, kamēr visi pillā.
... /no I.Ziedoņa/

Mees esam noleemushi,ka veelamies,lai nosvilina:)).Un tad,tas kursh paliek,tas pieskata otro:)).Peecaak berni lai dara ko grib,ka vai izkaisa kaadaa jaukaa vietaa:)).Tas taa,lai piederiigajiem atkristu aarpraatiigie kapu pasaakumi.Jo pashiem jau droshi vien buus pilniigi vienalga, kur taa miesa paliek:)).Vienalga nav,kameer esi kopaa ar savu kjermeniiti,peecaak,lai kaa tur arii buutu vai nebuutu,pasham ta par veco aadu krenjkju nekaadu,a radiem ta jaastaipaas,tad veel tie kapu kopshanas rituaali:)).Ni,ni,ni,tikai kremeeshana.