Tāds laikmets,tā kā domā kad kautko dari..:))

laikam ne jau laikmetā vaina, bet cilvēkos pašos

kaut ko ljoti veeloties to var ari dabuut
sie "domu sakaartotaji"..
var palikt bez darba,ciest negadijuma,saslimt..
vot tad ir laiks kaartot domas lidz nelabumaam..
piedodiet ,ka skarbi bet ta nu tas ir

laiks tiek dots arī lai uz mirkli apstātos, lai padomātu visam ir laiks, tik jāprot to izmantot

Man tie ir agrie rīti jau sen gadus tā ierasts. Brīvdienu rītos pie vaļā loga, vai šūpuļtīklā, un kafijkrūzi rokā... Tad visi vēl guļ un es esmu tikai ar sevi...

Pilnīgi piekrītu neparastaa,kad pusgadu nogulēju tad pat bija apriebies domāt gribējās kautko darīt tagad atkal darbs darbu dzen un atliek padomāt tikai strādājot..:))

..laikmetā neesot vaina, bet cilvēkā... šķiet ,ka mēs visi esam saistīti ar laikmetu, kurā dzīvojam un pieņemam to , kāds tas ir-arī tempu ar kādu viss rit un mainās, bet ar visā tai straujumā man nav problēmu uzrunāt sevi, pārdomāt... nu, varbūt kādam ir...

Sevis sakārtošanai vienmēr var atrast laiku, ja vien ir tāda vēlēšanās. Kaut vai vakarā pirms aizmigšanas vai kā Versija no rīta. Domas sakārtot var arī ejot pa ielu, patiesībā jebkur, vajag tikai gribēt.

..:))jā ir smadzenes tad visu var sakārtot,vienkāršāk vajag dzīvot nesasprigstat uz šīs zemes neviens nav palicis..:))

... arī ravējot ir daudz laika padomāt...

..:)) man ir divas domāšanas vakances,krāmēt malku un ravēt dārzu..:)))

Pastaigājiet pa Āgenskalna nomaļu klusajām ieliņām rudenī...
Neuzkāpiet kastaņiem uz trotuāra.
Varbūt, ka tās ir cilvēku pamestās domas?...

skaista diskusija,vēlāk kad būs laiks padomāt,noteikti bildīšu savu vārdu.

man ir tā,ka citreiz izeju ātrāk no rītiem no mājām,lai, ejot nesteidzīgā gaitā cauri mežam ,sakārtotu domas un sagatavotos darbadienai. ..vakaros cenšos pavilkt svītru dienas gaitām un veikt mazu analīzi domās... bet brīvdienās... nu ir tā,ka cenšos neko neanalizēt... bet ne vienmēr izdodas

Roz, nereti jau pietiek vienkārši ar to, ka labi... Mierīgi, rāmi un nesteidzīgi. Bez kņadas. Bez liekvārdības. Neko pat baigi analizēt neprasās.

Bet laiks reāli jau vairākus gadus līdz 2012.gadam skrien ātrāk!!! It kā tās pašas 24 stundas diennaktī, bet daudz ātrāk paskrien!!!!

jā,ar to,versij,

vispāri jau it kā paradokss... tik daudz atvieglojumu cilvēka dzīvē,bet laika nepietiek pasēdēt un pasērst...

Pietiek gan Tās aplamās domas- ah, kā nu es tā sēdēšu, tak tas jāpadara, tas jāpaspēj un vēl šitas... A Tu noliec visu malā un pameditē. Un redzēsi, tāpat visu, kas jādara, paspēsi un izdarīsi. Pie tam ar prieku, bez stresa. Un ko neizdarīsi, to, iespējams, arī nevajadzēja izdarīt...

to es ,versij,ne par sevi bija laiks,kad mani bērni katru dienu staigāja baltās zeķitēs ar bumbulīšiem... to es vairāk par pazīstamiem cilvēkiem,kuri saka,man tik daudz darba vēl jāpadara... sestdienas dienā skrienot uz mājām