laikam vienīgais ,ko es atteicos dzīvē darīt pirmo reizi,bija nomazgāt savu pirmo meitiņu pati vannā... vienkārši sabijos ,ka nenoturēšu,ka noslīks utt.vot ieslēdzās tajā brīdī kaut kāda bremze un viss   

..roz... kolāžiņas var... kādu plēstu avīžpapīru... garšvielas te ar noder... deguna un pirkstu nospiedumi- iekš krāsas... un, izsist no afja kādu rāmite... māksla gatava   

rozeroze - zem galviņas jātura un roku zem muguru!       

... vizualizēju,kā izsitu no afiņa rāmīti   
... un piekaru tautas fermā   

hari,to pašu man mammīte mana rādīja un teica,bet es ni un ni... tagd atceroties,protams,ka smeju   

   cerams, ’bilde būs līmenī... nevis sašķiebusies...

pagriezīs,kā vajag tai brīža situācijai   

   ... man tā dziesma ar pidirallā-piedziedājumā atmiņā nāk... tik tur bij pijole   

Ja runa par šķībām bildēm... te viena būs!   

ube... te jau galva sāk grozīties uz šādu foto skatoties.   

klau,ub,jūs tur abas ar oli vai?... bet bildes šķībumam ne vainas   

Pie visa vainīgas barankas...    

bet man patīk,kā tu savu galviņu turi attiecībā pret to bildi   droši jau,ka ne-speciāli domāts   

                                          

         un, toreiz mums bij vienādi auskari... un dāmas melnā... aš, kā sarunājušas, bet tak nebij      

... un abas runājām, ko no meitām uz balli aizņēmušās...          

Es izdomāju vēl vienu aizspriedumu. Uz gleznas barankas nekarinu.    Tāpat, uz klavierēm nekādus ikdienas priekšmetus neturu.

   tik-tak... dikti aizspriedumaina...    , pasākums bij veltīts, kad barankas bij topā... tulpes... nu, tā kaut kā            

man labu laiku atpakaļ bija aizspriedumi pret to,ja kāds manas mantas nenolika vietā,tagad pati nolieku un viss.   ..vēl atceros,kā es jaunībā,ienākusi vīramātes mājā liku visu skapītī,= pēc brokastīm,bet vīramātes māsa atkal visu atpakaļ uz galda, un visi pārējie par mums abām smējās,jo mēs abas to darījām klusēdamas ,un katra no mums uzskatīja,ka dara pareizi,un ne reizi par to pat nerunājām un nestrīdējāmies.   

ub, toč...