, līdzpārdzīvoju audzinātājām, ka tie incīši, kurus dabū skatīt, mazi!
pagaidām bīdu teoriju, ka dāmas, kuras apgalvo, ka nevar čurāt stāvus, vienkārši i domu nepielaiž par bikšu / svārku pielaišanu un pakaļkāju aplaišanu.
Nesaprotu, kāpēc šis fiziologiskais akts vairumā gadījumu tiek uzskatīts par riebīgu. Galu galā tas taču gandrīz pats kas šķaudīšana vai klepus, vai jebkuras citas cilvēciskas darbības
Kāpēc viss, kas nāk no citiem (atvainojos) caurumiem, ir pieņemams, bet tas, kas no apakšas, tas nē?