Un ir jau tie iemesli, kas notur te- bērni mazi, tikko skolas gaitas sāk,bez bērniem nebrauktu, ar visiem, kur es tā uzreiz darbu, dzīvesvietu, bērniem skolas, bērnudārzus, bez īpašām valodas zināšanām... te tomēr savs jumts virs galvas, darbs, par kuru mazliet, ar kavēšanos, bet tomēr maksā...
"Cilvēki jau nav eņģeļu koris, cilvēki ir cilvēki. Man var daudz kas nepatikt latviešu tautā, bet viena lieta ir svarīga: šī tauta ir manējā. Un citas man nav un nebūs. Turklāt – paldies Dievam, man ir sava zeme zem kājām un man ir sava valsts. Vai tā ir atpalikusi vai attīstīta, tas nav izšķirošais – ar tādu man jādzīvo, un ar tādu es arī dzīvoju."
Bet vispār ienācu, lai pajautātu - kā izpaužas tik daudzreiz še pieminētais PATRIOTISMS?