Šī būs dulla ziema...    

... man tie visi uzskaitiitie lauku prieki,labumi utt. asocieejas vieniigi un tikai ar smago laucinieka ikdienu un dziivi... kaa padomaaju,cik darbinja jaaieliek ,lai tiktu pie smarzhojosha,silta maizes klaipa ,vai jebkura cita lauku labuma savaam rokaam radiita... taa... kaut kaa neapskauzhu un neslaveeju to cilveeku likteni...    .

Vai dāmām nepietrūkst metāla papēdīšu kurpēm, kas tika izgatavoti darbnīcā, kas ne tuvu pēc kurpnieka darbnīcas neizskatījās? Cena- miniet trīs reizes.

... tie papeediishi gadiijumaa -nav no eceeshu tapaam...    

YES! padumjajā laika bija antistatiska aerosols "LANA", pret kombiņažas ieraušanu pakaļā - smalkās fotoizstādēs varēja pēc Ņūtona gredzeniem pazīt, kurš kopē ar stiklu un lieto to aerosolu.    bet ne pēc tā es skumstu - mazliet pēc "DISKO" priekš vinila platēm, bet īpaši pēc "KONTAKT-M"!    ņe kontačit kautkas, iepūt, un žeļeznoi kontačit!    

No ecešu tapām?? Ja var taisīt no plastmasa, tad kāda mārrutka pēc kaut ko cietāku par "pioniertēraudu" vajag?? //pioniertērauds- prastās markas, no pārkausētā metāla, itkā pionieru sāvāktā//

Bet gaļmašīnai zobs, pat vēl nepilnus 10 gadus atpakaļ- no mašīnas atsperes.

...          ...    

Nu jā... un gulējām laukos uz salmu matracīša... un nebija par Dormeo jādomā    

zinu to lauku cilvēku ikdienu... 25 gadi manas dzīves tur tika pavadīti lielākā vai mazākā mērā... nekārojas ... ja nu vienīgi kā vasarā mazdārziņš ar pirmajiem zaļumiem,puķu dobes

Man tā vairs nav ikdiena... bet bija, ui kāda bija... tikai nezinu vai dzīvot varētu kur citur... pilsēta mani nobeigtu...

... man ,prātā tā vecmammas- Hrušķova cūka, ko viņa audzēja Cēsu pilsētas centrā, ... kā viņa pati teica-vāgūzī,     tad, kad bij izdots likums, ka lopiņus pilsētas teretorijā nedrīkst turēt... nesaprotu, kā viņa tai cūkai bij iestāstījusi, ka kviegt nedrīkst  !!!!... apkārt māja ar 30 dzīvokļiem, a neviens nezināja, ka turpat ruksis kaimiņos   ... un, cūkas bēres pat notika mēmā klusumā, vot lopiņš bij izdresēts   

olita112,        oi,    apņirdzos!,     varbūt dresētas cirka cūkas sivēns?          

Jana0123! > :) Tieši tā! Nekā viegla tur nav, bet visi tie sīkumi, ko te šodien piemeklējām/atminējām, ir šo lielisko cilvēku dzīves krāšņojumi, -- viņi neslinko, nekurn, bet atļaujas sev mazus svētkus: ar to pašu pašcepto maizi, jaunpienu, paštaisīto sviestu vai ar sevišķu mīlestību ceptiem pīrādziņiem. Un šajos svētkos tie mūsu laucinieki -- paziņas un radi -- dalās ar mums, ar viņiem mēs esam bagāti. Tie, kas nav tik bagāti, dažas no mūsu privilēģijām un to lauķīšu svētkiem mēģina pirkt par naudu, toties dažas vienkārši neopērkamas.

har... izbeidz... es, kā bērns vēl atceros to milzeni... un, kur ta Cēsīs cirks tais laikos...    

Ha-ha, par Hruščova cūku labs... :) Uzreiz no tā virziena parāvās cits joks: kad Pelše centās aizklapēt Jāņus, tad skauda visu, kur Jāņu vārds klāt un jāņogas lika saukt par sarkanajām upenēm!

har, un mana vecmamma-i ar krieviem tika galā, i ar vāciešiem, lai 5 bērni badā nepaliktu... i, Hrušķovs šai pie kājas... i, 65 gados otrreiz aprecējās... tad, cūka bij tīrais nieks   

oli   

roz   ..es ,jau ar uz tiem 65 gadiem ceru         

es jau par to ar padomāju,ne jau par to cūku   

   Labs... vēl ir cerība!