runa jau ir par to ka VAR iztikt bez sis pieziimes par gadiem..         
vai tad uzrunaa cilveeku vai gadus         

Jā, var iztikt bez gadiem...
Citēju bez gadiem:
" skaists bilzuks!es pat teiktu seksigs!ka man patik sievietes ... vinas zin ko velas!"

Nu jā ja šādi uzrunās 20-gadīgu atkal būs apvainojums, jo reti kura zin KO vēlas...       

Tas jau atkal ir tīri individuāli - cita jau 20 gados labi zina, KO vēlas, cita nodzīvo visu mūžu tā arī nesaprazdama ko vispār varēja vēlēties    

sieviete gados ir sieviete gados- joprojām sieviete. trakāk ir tad ja sāk saukt par tanti    

... ui, no paša rīta jau jāzin, ko vēlas    ... es laikam jau ne tikai labākajos gados... šorīt toč nezinu... tēju vai kafiju    

mani par tanti sauca tikai tad, kad man bija 25. 18 gadīgas meitenes, ne aiz indes, bet domāja, ka tā ir pieklājīgi. nāca meklēt darbu vasarā..
   

mani par tanti mēģina saukt manu bērnu vienaudži, es tad saku, ka lai sauc vārdā vai par ... mammu. tante neizklausās mīļi    

Es atceros, ka bērnībā vajadzēja par tantēm saukt vecāku draudzenes, tā mani mācīja. Mani gan neviens no bērnu draugiem par tanti nav nosaucis, sauc vai nu vārdā vai Normundmamma, Haraldmamma    Johaidī, nupat uzrakstīju šito un atcerējos, ka manam jaunākajam šodien vārda diena. Nu gan labais māmuķītis    

lūk. junona, nosauca vārdu, kas es esmu veselam baram - māmuķis. tie ir jaunieši, ar ko nācies darboties kādā kultūras jomā, ieskaitot pašas meitu. dēls mani nekad tā nesauc, bet meita un tās vides jaunieši - var teikt, ka visi.
a es uz uzrunām neesmu pretencioza, nepatīk tikai, ja kāds par ģevušku sauc. ja tante - nu, neesmu tak onkulis..       

es pagaidām nebožos , ja kāds par ģevušku nosauc, bet par tanti, nekad nav paticis.   

ģevuška man nepatīk ne jēdzieniskās nozīmes dēļ, bet tam vienmēr nāk cauri kaut kāda sajūta, ka tas uzrunātājs ir vērtīgāks par kaut kādu ģevušku... ta kā no augšas.
bet - nu galu galā, neesmu ar nekāda ģevuška. pasarg Dievs...

Es jau arī nebožos par ģevušku,es smejos    

Bet vēl ir viens sugas vārds, kas mani tracina, ja kāds mani veikalā vai kur uz ielas satiekot sauc par skolotāju. (ja skolnieki tā saka, tad ok, bet ja pārējie ļautiņi) Ārpus darba es esmu tāds pats cilvēks, kā pārējie.

krieviem devuska ir pilnigi parasta normala uzrunas forma..tam nav sakara ar gadiem, vecumu un miesas uzbuvi         

Krieviem jau vārdā un tēvavārdā arī ir pilnīgi parasta uzrunas forma.

Mincenīt trāpiji 10-niekā... Manējie ļoti labi zin ka nepatīk un gribot redzēt manu sašutušo skatienu kaitinādamies tā dara un pasi mīļi smaida.
bet veikalā jau vēl var paciest, bet kad pludmalē iet garām un uzrunā - Labdien, skolotāj!, tad gan var p[a ausi krāmēt vai vēl labāk - pagajušogad Jūras svētkos - Jūrkalnē nakti 2 -vos... Tad gan pat lindovna bija mēma...          

Tā tantošanās briesmīga. Man arī bija, kad vecāku draugus vajadzēja saukt - vārds + tante/onkulis. Briesmas! Ilgi nevarēju tikt no tā vaļā... mani bērni sauc cilvēkus vārdos, vienalga kādā vecumā, nu, vai omes un opīši...

klasika...          man patika tas pfff      ir, ir kaut kas uz to pusi   
vai kad, esi kaut kur kopā ar vairākiem jaunākiem cilvēkiem un tevi sāk uzrunāt uz - jūs. It kā no citas sērijas tad pēkšņi sajūties.   

Apsmējos pati par sevi     Jaunajā darbā krievvalodīgo visai daudz. Un tā arī uzrunā- vārdā un tēvavārdā           Man jau tie viņu vārdi visi šķiet vienādi un atsķirt nevaru, putrojos. Kur nu vēl tēvavārdi...        Mežģe mēlās kaut ko tādu pamēģināt izrunāt. Murgs. Tāda stostīšanās nav priekš manis. Saucu vārdā i usjo!   

Labi ja tie krievvalodīgie paši mācētu skaidri un pareizi izrunāt latviešu tēvavārdu...           kuriozi sanāk ne pa jokam...

nu krievvalodīgajiem toč visas ir ģēvuškas... mani nesen mans 19gadīgais kaimiņš tā nosauca, kad iesaucu pie sevis, lai paklausās, kā viņa spēlēto mūziku dzirdu es ( vieni vienīgi basi) ... tad puika teica... ja poņal, ģevuška... un no tā laika ir miers un klusums pa vakariem