Bailes liek iet uz priekšu un īstenot sapņus

Atvaino, Sabi, bet kaut kas man tajā pieteikumā nelīmējas kopā..kāds sakars vainas apziņai ar bailēm?..bailēm no kā?... vainai par ko?

..es arī īsti neiebraucu..pārlasiju vairākas reizes..
Nevaru neko rakstīt..jo tomēr domu nesapratu..

Piekrītu iepriekšs rakstītajam---nafff pareizs formulējums

Vainas apziņa moka, jo ir bailes tapt pieķertam? Un ja pieķer, tad grēkotājs (vienalga kādā jomā) sāk veikt visādas pretdarbības, lai nav jāuzņemas atbildība par sastrādāto? Vai kā savādāk tas domāts?

Bet ja runājam konkrēti par  terminu "bailes"...
Man 20 gadus rādijās +- analoga notikuma sapnis..
Modos raudādama... un baidijos, baidijos... baidijos, ka tas piepildīsies.

Un piepildijās.
Tātad mana zemapziņa zināja kā attīstīsies notikumi...

Atbrīvoties no vainas apziņas ir gana grūti, jo to reizēm pat īsti nesanāk atpazīt, kādā formā  nu  šamā izlīdīs.. Plusā vēl daļa no sabiedrības uzstādījumiem un, protams- audzināšana- ar sadalījumu- kas ir labi, kas nē- arī tie ir vainas apziņu stimulējoš i faktori. Bailes var pamatīgi izprovocēt arī pilnīgi irracionālu šo vainas apziņu- ne par ko, un uz līdzenas vietas.. Bailes- palikt bez ierastā, pierastā, komfortablā un pieņemamā, bailes nebūt svarīgam, labam, u/t/t/ Tie ir sarežģīti procesi, kas mijiedarbojas.

Zemapziņa vienmēr zina, kas notiks, tikai cilvēks visbiežāk nevēlas ieklausīties tajā. Visbiežāk sirds balss ( sirdsapziņas informācija) ir pretēja cilvēka apziņas vēlmēm.
Kā Tavā gadījumā LZ, ja būtu mēģinājusi novērst to, par ko baidījies... Situācijas būtu izveidojušās savādākas...
Par pieteikumu tēmas... Domāju gan pretēji - bailes parkādu savu rīcību mūsos rada vainas apziņu.

Vainīgs un bailīgs, tā parasti saka ... bet ja baidies, tā tad jūties vainīgs )
  vēl saka... Ja baidies, tad nedari, bet, ja sāc kaut ko darīt, tad vairs nebaidies.

Domāju, ka viss ir saprotami, mūsu dzīvē ir daudz kā, kas rada mums patiesas bailes ... kaut vai visu  baušļu ievērošana tai skaitā ... bet ja esi sagrēkojies, tad jūties vainīgs un turpini baidīties ... ) 

Vēl viens pārdomu fragments, kas varbūt liks saprast un aizdomāties ... ja darām saviem tuviniekiem kaut ko pienākuma vārdā, tad patiesībā tas tiek darīts VAINAS iespaidā..Jo augstāka pienākuma apziņa, jo lielāka vaina...

Vaina liek darīt nevis uzņemties atbildību, jo vainas sakne meklējama BAILĒS... ja nu es kaut kā neizdaru kā vajag )

Rodas jautājums, kāda ir mūsu vaina, ja mēs nepametam savus vecākus, neskatoties, kādi viņi ir bijuši tad, kad mūs audzināja? Ja nu vienīgi par vainu var uzskatīt to, ka tu vispār esi dzimis...  
Varbūt kādā situācijā tā ir, bet to nevar vispārināti attiecināt, kā likumsakarību.

Pienākuma apziņa man nesaistās ar bailēm. Un drusku piegriezies, ka visur piesauc zemapziņu. Liksim viņai mieru, esam tak pie skaidtas apziņas.

Bailes ir nopietna lieta un ar tām ir jāstrādā, nedrīkst ļaut pār sevi valdīt. 
Man pašlaik ir viena nopietna problēma, kuras pamatā ir bailes. Bet es neesmu pārliecināta vai šīs bailes tomēr nav tikai aizsegs citai, īstajai problēmai. 

Varētu to ignorēt, bet esmu daudz lasījusi, ka tikmēr baidies un baidies, kamēr arī notiek tas no kā baidies. Un eksperimentēt gan negribās 

Nu ja vainīgs, tad bailes jau no tā soda, jo katrs saņemsim pēc nopelniem..Un tie, kam tā sirdsapzina tik ļoti netraucē dzīvot, mazāk baidās no soda... iespējamās sekas liek justies vainīgam un bailīgam  par padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem, izteiktajiem vai nepateiktajiem vārdiem... Bailes, ka tas viss var pagriezties pret tevi pašu pa apli... Ko sēsi, to pļausi..

Teiciens "kas vainīgs, tas bailīgs" attiecas uz pavisam citām situācijām, tieši tā ka saka Dolcevita, kad kāds ir kaut ko noziedzies un baidās no soda. Un es patiešām nesaprotu, kas jums te visiem par bailēm. No kā? Un arī par to vainas apziņu, nu nejūtos es kaut ko sliktu darījusi, ka man nemitīgi būtu jābūt vainas apziņai.

Tikko esi gatavs - savu lēmumu un izvēļu, darbu un nedarbu sekām- dajebkādām, vainas apziņu vairs nevar izmantot  manipulācijām . Ne pats, ne citi. Par to, ko dara  pienākuma sajūtas vadīts- tā ir spēle, ne visai laba, jāsaka, tāda, kas dod pašam darītājam kādu bonusu- sajūtu, ka ir labs, apzinīgs, pareizs, noderīgs, un vēl veselu gūzmu no šīs pašas operas.. Drīzak gan to pienākuma sajūtu un darbošanos stimulē bailes- ka bez tādas izpildīšanās nebūsi vajadzīgs,  labs, mīlēts, pieņemts.. 

Bailes ir fobija... Kura diemžēl grauž cilvēku no iekšienes... Ar to ir jāstrādā, bet tiešām to visu pīt kopā ar vainu/ vainīgumu un vainas apziņu... nu nekādi nevajadzētu...
Bailes/fobijas ir ļoti dažādas, no tumsas, no suņiem, no slimībām, no cilvēkiem (pat tāda ir)... Nu nevar taču teikt ka visi tie cilvēki ir ar vainas apziņu...

... bailes ieslēdz programmu no kuras arā tikt grūti, kamēr tas no kā baidāmies notiek...

vannaa vela