Un vienalga - Jūs ar Sandru variet palikt pie savām domām, es pie savējām ))).
Vakar biju uz savu svētku dāvanu - dēls aizveda uz Gregoriāņu koncertu. Un arī viņi vienu skaņdarbu veltīja tieši šai dienai un savām sievietēm. Tā laikā uz ekrāna rādija katru no viņiem ar viņu sievietēm... tas bija tik mīļi un sirsnīgi..

Pienen, -- nenoliedzu tokš dāmu apsveikšanu kā kopējas izklaides veidu... Pasmejos un izsmeju vienīgi receptes, ko izmanto sievišķi, kuri totālu sveikšanu -- sveikšanu izprotot arī kā sejas aizliešanu ar letu alko... -- sāk pieprasīt/reketēt... un vēl ar tādiem cietumnieku bara psiholoģijas gājieniem...

Bet, mariin... Kur Tu ņem TĀDUS sievišķus??? Nu, neiesaisties taču tādās kompānijās!:))

... jo gudraaks viirs, jo stulbaakas sievietes apkaart...

Rit, izņēmi man vārdus no pirkstiem!..es arī nevaru saprast, kur Marīns tādus sievišķus satiek??!!

man ari interesanti

Rit, man mobili darbi/kustīgs dzivesveids, -- gadās būt ļo-o-oti dažādās vidēs: kur negribu, tur neiesaistos, toties vēroju azartiski, -- reizēm ellišķīgi interesanti, tomēr pietiekami bieži -- arī -- garlaikojoši, kaitinoši. Tādēl ari NeDarbi negarlaicīgi.

Tādēļ jau saku/pieturos pie galvenās interešu tēmas: visstiprākais ierocis un visseksīgākais orgāns ir starp ausīm... nevis starp kājām, zobiem vai kaut kur pa vidu starp nabu un pleciem... neatkarīgi no špakteļu pārbagātibas, pilniga trūkuma vai zieģe-Lētiem papira pavaddokumentiem, vai atrašanas/nemeklēšanas/
gadīšanās vietām...



P.S. Kadēļ lai Mariins/marine nesatiktu, nepamanītu, -- jūra tokš liela; ari cilvēku jūra.

Protams, protams... bet nu, ja neinteresē... tā pa riktīgo, tad jau nav vērts pat muti dzesēt... man domāt.

protams smalkak ir "ģimi pieliet" ar dārgu alko

Nebūdama alko fane un nebūdama no alko cietusī... kā tad ir? No kaut kuriem jau tomēr laikam aknas mazāk bojājas? No kaut kuriem jau tomēr laikam peregars nav tik smirdoši riebīgs? No kaut kuriem jau tomēr laikam žvingulis ne tik no kājām cērtošs? Mīts? Tā ir?

Vai vienīgā cerība uz to, ka dārgu nevar nopirkt tik daudz, cik gribētos lakt?

versij, viss laika drizāk atkarigs no daudzuma... a varbut mariins domaj to "alu" divlityrenes..

Cik nu mani novērojumi tālu sniedzas līdz 88. gada tālai pagātnei... visāda veida apļurbošanās darba kolektīvos gājusi stipri vien mazumā. Vai nu dara to ne- darbā? Vai vairāk tādu, kam šitā lieta vienaldzīga...

Bet tā, lai kādu onkuli bičotu un sūtītu uz bodi... to es sen nekur neesmu varējusi pamanīt.

... ..re, Mariinu... bucho un suuta...
..un, ne jau peec taa leetaakaa...

Bet viņš tēlaini raksta Iespējams, ka tie veltītie vārdi nav tie cienījamākie. Iespējams, ka tas notikums nav tas atbilstošākais. Un iespējams, ka tā problēma nav tā ievērību pelnījušākā. Bet tāda nu rakstniecībā viena no metodēm- saasināt, izakcentēt, pasniegt kā esenci... lai pamanītu arī tie, kuri kko daudzmaz normas robežās nepamana.


Taču iedomājoties sevi tādā kolektīvā ( barā? ) ... Tu, Neparastā, vari iedomāties? Un Tu, Jana? Forši būtu? Pretīgi būtu? Ierasti un labi būtu?

Re, tikko runājām par "hronoloģiski pēdējo posmu" dabiski izveidojušā ( mākslīgi salipinātā ) ģimenē. Tāpat ir jebkurā, arī darba kolektīvā. Ja Tu esi viens savos uzskatos, ja tās "tradīcijas" tur ir dziļas, ilggadīgas un daudzgalvainas... pretī iet ir bezgala grūti. Tad Tevi atstums. Tad Tevi nesapratīs. Tad par Tevi smīkņās un intrigas vīs. Un kaut arī Tu nācis esi strādāt, nevis draudzēties un kopīgi dzerstīties, tāda ignorēšana ir grūti panesama. Savukārt iet pašai pret sevi un iekļauties... tad nonāc baigā diskomfortā. Nu, i kur risinājums?

Nav nācies būt tādos koļekķīvos, kur tik nepaciešamas "tradīcijas". Bet, nu- "vilku barā ticis, neblēj kā aita." :))

vajaga strādat viriešu kolektiva... vai vel labak pašnodarbinaties:D
es nezin man leikas, ka tagad iestades vairs tadu tradiciju nav..viss ir štengrāk..
tas tiešam bija kaut kad sen... sen

Rit, kas tur ko neidomāties? Nevari iedomāties sevi kā dirīģenti, kas aizsūtīta uz kādu koru skati, kur viena telpā daļa sievieškoristu sarīko lokālu un akūtu pļēgurojienu? Nu.. ieiesi netīšām... cik ilga laikā sapratisi, uz ko un kā velk? Dažās minūtēs, vai ne? Pietiks, lai pec tam mierigi tītos, -- kas tur neiespējams/nereāls?

Tu, mariin, pārspīlē. Nudie..., nezinu nevienu tik pļēgurojošu sievu kolektīvu.

Rit, Tev paveicies, -- man pāris tādus darba/man nepieņemamu nedarbu kolektīvu tusiņos redzēt gadijies. Tagad -- tpu-tpu-tpu -- esmu iemanījies no tādiem izvairīties...