Šai dienai atbilstošs singls.

Bērnību atceroties, mūsu sētas bērniem dikti patika baidīties. Ta nu sasēdāmies visi vienā čupiņā un stāstījām visādus baiļu stāstiņus, gan kur dzirdētus, gan arī pašu izdomātos. Parasti tāda baiļu čupošanās notika novakarēs zem vecā pīlādža, kurš auga ceriņkrūmu apļa ieskauts, nelielas zaļi apaugušas noras viducī. Starp ceriņkrūmiem bija arī daži pussgruvuši granīta un akmens pieminekļi, kas piešķīra šai vietai īpašas baiļu sajūtas bērnu uztverē, pēcpusdienās vēlās. Bet no rītiem un pa dienas vidu, šī bija ļoti iemīļota spēļu vieta jautrām rotaļām. Katram bērnam protams arī bija savs izdomāts baiļu stāstiņš, šīs mīļās noras sakarā un par tiem akmeņiem ceriņkrūmājā.
Dažreiz baiļu stāstiņos aizrāvušies, nenovaktējām vecāku noteikto mājās iešanas vakara stundu, tad nu bailīgi sēdējām viens pie otra piekļāvušies, gaidīdami vecāku nākšanu mums pakaļ, jo paši baidījāmies no noras ārā kustēt.
Protams par to tika saņemts mājas arests, katram pēc nopelniem. Bet tikko, kā sods bija izciests, tā atkal visi kopā sanākuši turpinājām jaunu baidīšanās tūri.
Kādi bija Jūsu bērnības dienu baidīšanās prieki un nedarbi? Varbūt, neskatoties uz to, cik jauni vai ne vairs tik jauni esot, baidīties gribas arī šodien? Katram savas dzīves laikā ir piedzīvots kāds mistisks vai arī reāls baidīšanās mirklis, kurš ik pa brīdim ienāk prātā. Interesanti būtu palasīt, ja protams ir vēlēšanās tajā dalīties diskutējot.

Bērnības baiļu stāsti ir pupu mizas.
Dzirdēts, ka tagad cilvēki ar bailēm iet uz pastkastīti :) (rēķini, creditreform... )
Un vispār. Dzīvot ir bailīgi.Var nomirt :)

Satan, šinī sakarā, tad jau laikam bailes ir dzīvot, ne nomirt.

Ir laba tautas paruna :, Nebaidies mironīša, viņš neko nespēs tev nodarīt, baidies no dzīvajiem!,
Sava taisnība tai tautas parunai ir.

Dyna, domāju, ka diez vai kāds izaudzis bez šausmu stāstiņiem. Bija interesanti, bet bailes gan nebija. Tagad arī labprāt paskatos šausmu filmas, kāpēc gan ne.Novirzoties nedaudz no tēmas, vai atceraties veco stāstiņu par meitenītes lentu desā ? Ko domājat par belašā atrasto zelta zobu kronīti ? Arī šausmene vai kā ?

Atceros to baidīšanās stāstiņu : Melnā, melnā mājā, bija melna, melna istaba, tai istabā bij melna, melna siena... pienāca melna, melna nakts... un tad nu katram baiļu spēles dalībniekam vajadzēja savu turpinājumu sacīt, bet parasti gala rezultāts sanāca tik komisks, ka visi smējāmies, vēderus turēdami! Pieaugušie arī labprāt šo spēli spēlēja, piemetot visādas divdomības. Baidīties kopā laikam ir interesantāk.

Man jau liekas, ka zināmā vecumā izaug no šausmu stāstiņiem... bet varbūt arī ne.

Olivija, tais desās varot atrast ne tikai zobu kronīšus vien. Atceros to sen jau lasīto rakstu, kas satrieca visus mēdijus par gaļas pārstrādes rūpnīcu, kurā viena gaļas kombināta strādniece pastāstīja- no rīta, maiņu sākot, kā ieslēdzot visas lielās elektriskās gaļmašīnas, tad varot sadzirdēt žurku spalgo pīkstēšanu, kas esot skaļāka par visiem gaļmašīnu motoriem.

Ube, bet šausmenes tak skatāmies, pieaugušie arī izjūt baidīšanās prieku.

Nē, neskatās gan. Gūt baudu no bailēm, manuprāt, ir novirze no normas...

... kādreiz bērnībā redzēju filmu "Vijs".
Bija jau diezgan pabaismīga, bet skatījos zem segas paslēpusies un visu savu mazo drosmīti saņēmusi rokā

Es gan skatos. Es nesaku, ka esmu šausmu filmu fans, bet šad un tad, labprāt kādu šausmeni noskatos. Mani protams neairauj šausmas par dzīvajiem miroņiem, drīzāk jau parauj uz smieklu, bet psiholoģiska temata filmas, man patīk.

Marika, <Vijs> bija sava laika šedevrs, viena no atzītākajām šausmu filmām kino vēsturē.

Te laikam iederēsies...
http://www.youtube.com/watch?v=Vd4VKM...ure=relate d

Es neskatos. Viedoklis ļoti līdzīgs kā Galkina klipā...

Es arī esmu no tām, kas skatās šausmu filmas. Iekārtojōs tā labāk gultā zem segas, un aiziet filma... :) :D

sniega eņģel -Nu un kādas šausmas tev tur zem deķa rāda?

Laba Galkinam parodija par šausmenēm...
Šausmeņu mīlētājām tak pēc taisnības būtu jāpriecājas redzot degam kukainīšus...

Versija, šitais ir labais , Galkins brašs puika. Nosmējos līdz asarām, tieši tā arī smejos skatoties tās filmiņas. Šinī sakarā var pieminēt filmu sērijas < Scary movie > 1, 2, 3 un 4.

Man alerģija pret krievu humoru, laikam jau novirzes.. Tad jau labākas ir pamuļķīgas šausmenes. Var gan pasmieties, gan satraukumā gaidīt atrisinājumu. Ir arī labi šī žanra paraugi, bet katram savs.

nepatīk šausmenes. ne agrā bērnībā, ne arī apzinātā brieduma gados, ne arī tagad pie vecuma... nepatīk un neiepatiksies... tiem, kam patīk- lūdzu lūdzu, neko sliktu -tikai bez manis...