.. Par to mamutu jau bija pārspīlēts- tā jau ir kā manipulācija ar bezrakstura cilvēku - Normāli būtu , ka ne nu tā nesīs, nekā!
Ja no rīta sāks jau šitā besīt, tad mamuta vietā var atrauties uz tracīti vakarā nevis gaļu ēst!
Un tas arī man patika - Ka lasīšanu jāizbauda! :)
man vienmēr bija aizdoma, ka to mamutu man neredzēt
Vīrieši vienmēr izdomā visādus dīvainus attaisnojumus - vai nu teiks, ka pēc 18 nav veselīgi ēst gaļu un ātrāk viņš atnākt nevarēs, vai arī, ka mamuti izmiruši ... viņi vienmēr izdomā kaut kādas dīvainas atrunas un pēc tam ķiķina blogos par to cik tās sievietes lētticīgas, vai arī vairs neprot mīlēt un pavardu kopt...
Bet es ļauju vīrietim to mamutu nest, jo viņam tā patīk, viņš grib, redziet. Un ja gadās, ka viņš nevar atnest, tad taisa un gatavo to mamutu, ko es esmu atnesusi. Kāda starpība, kurš to dara, galvenais, ka abiem labi, abi tā ir ar mieru. Tas, manuprāt, ir galvenais. Un tas, ko tas dikti slavenais (nez kā es šo nezinu) un raudzēm bagātais blogeris uzrakstīja, ir tāds ļoti tradicionāls mačo skatījums uz sievieti. Neskatoties uz to, ka it kā mīļi, it kā ar rūpi, bet tomēr tā ar skatienu no augšas
Bet es par to, ka pārī abi ir līdzvērtīgi un papildina viens otru.
..oij, ka tūliņ atraušos...
Un pats par sevi, ka ne kailās krūtis, ne pavēderīte, ne man, savukārt loceklītis
vairs neizraisa tādas sajūtas, kā pirms šiem 30 gadiem. Un pa šiem gadiem ir bijuši daudzi gadījumi, kad vienam otru ir bijis jāpapildina vai jāaizstāv, vai citādi jāizpalīdz. Raksti jau tu, kurmīt, smuki, bet kā ir patiesībā?