ziņoju, ka... respektēju sabis lūgumu sākt jebkuru tekstu sāk ar vārdiem - "ziņoju, ka... " un tā arī daru!

tad nu teksts, kurš sākas ar "ziņoju, ka... " ir:
ziņoju, ka... domās gatavoju runu (ne obligāti pēc kārtas norunājamu!) bosam, ar kuru man, protams var sanākt arī tā, kā ar tām vēstulēm, kuras sichologi iesaka uzrakstīt tam, nezin kam uz adresi tur, nezin kur - tās reizēm svinīgi nokurina vai kā.
vēl ziņoju, ka, tai runai vakar pievienoju stāstu par to, ka neievērojot subordināciju (bez ļauna nolūka - ar domu, lai prodžekts neiestrēgst un neievelkas un arī nekļūst nerentīgs!) mazgadīgajam hļupikam - kompitōršķikam mēģināju aizvest līdz apziņai, ka možen labāk dari tā - sanāks labāk. neiebrauca uz trešo reizi, a 15 gadus par mani vecākā redaktrise, kura nejauši ar perifero dzirdi dzirdēja tekstu, iebrauca uzreiz, tak jaunietim biju spiests teikt "forget it!" (aizmirsti! - angliešu valodā!)
tā, izbrēcu sāpi!
ziņoju, ka lielais paldies un atzinība tiem, kuri izlasīja manu tekstu - izceļas jau - garāks par vairumu citiem.

bet bitīt mātīt, kā jūs esat te piespamojuši!