Stāstu, gāju garām vietējās upītes līkumam, tur pīles savākušās uz savu barošanās placi... iegrimu nostaļģiskās pārdomās, kā pērn saucu un vilināju svilpi uz kopīgu pīļu barošanu ar attiecīgu kultūras programmu pēc tam... bet nekā... šim vajadzēja vai nu nošaut to pīli vai vismaz lai gulbis būtu, ko pabarot... ekk, tie laiki, jaunība jaunība...
0
0