eh,piedzeršos ar Kriss de Burgu fonā   mīlu es viņu   

beibīte-gribi tekilu.   .man ir citrons un sāls.   ..stiep šurp tekilu...

.mīlīši... man prieks, ka Jums ir prieks un jautri...
Margots nav slikts vārds-vnk , ja to spoguļattēlā lasa tad sanāk tas, kas sanāk.
labāk iesakiet kā bērnus mierināt, ja viņi tikko uzzinājuši, ka labs paziņa=bērnības draugs "it kā " nosities ar motociklu, kuru iegādājās mēnesi atpakaļ...
   
... starp citu- šo informāciju neviena slimnīca, ne arī morgs neapstiprina... zvanīju jau...

eh,piedzersies tautietes par godu Vīriešu dienai.   ..šie varbūt ,ka lasa un tecina siekalu

sascha>jautrība var aprauties viena mirklī   
cerēsim,ka ta nav taisnība...

..es arī piedzeršos, kad savus "lielos"bērnus būšu gulēt nolikusi..
... sāp..ai.. kā sāp.. pašai asaras birst, bet viņiem tā ir pirmā lielākā sāpe- kā lai mierinu??

rozeroze
Man ar ir citrons un sāls... Bet tekilas nav...    

sascha... tiešām bēdu ziņa... vnk.pasēdi ar viņiem ... vnk.parunājat,kas nāk tajā brīdī prātā... ko vēl... blakus būt svarīgi.

Saš>varbūt tikai "it kā"   
lai gan... mochi sūdīga padarīšana,sitās gan...    
eh,nojauci visu jautrību... ne vairs Margotu,ne 100 gram   

piedodiet...
pati iesāku-pati nojaucu.. arī es neesmu "azbesta" diemžēl..
manu bērnu draugs šodien plkt ap 19 nebija izvēlējies pareizo ātrumu un ieslīdēja pretējā braukšanas joslā... savos 22 gados...
man acu priekšā migla... tiešām... es nedomāju, ka tā pārdzīvošu..
jābizo uz tuvējo krogu pēc šņabsta- citādi viņus gulēt nenolikšu..

bērnu draugi... tas jau kā pašu bērni... turies,sascha.

brīnos,ka vari vēl ko uzraksit   
taas ir paaraak nopietnas lietas...

Katram pašam sava sāpe jāizsāp! Neko nevar līdzēt, esi blakus un klusē... Skarbi, jā, bet patiesi!!!

ātrums... bezgalīga sāpe...
kā ar nazi nogriezta taisne
paliek tik klusums un mēmas acis
neskūpstītas lūpas... un lūgums
piedodied...
viss ir beidzies...

a ko man darīt... raudu jau tā pat...

Tāda situācija nav viegla... Esu tam izgājusi caur 3.gadus atpakaļ,kad zaudēju sev tuvu cilvēku... Ar,kuru biju kopā 18 .gadus...
Kad man bija 18.gadi zaudēju brāli,zinu kā mamma pārdzīvoja un mēs visi... Tas ir sāpīgi uz kaut kādu nenoteiktu brīdi...

Bet dzīvajiem ir jādzīvo!!!!

Smaga tēma. Un ļoti žēl, ka cietis arī kāds, kas mierīgi brauca pa šoseju pretī. Visiem smagi, un nekad jau nevar zināt, kas patiesībā ir bijis cēlonis, un, galu galā, nav jau arī svarīgi.