Braucot pa Tallinas piķi, māju un vasarnīcu kopu ap Ķurmragu ved 5 - 7 km garā Brīvnieku stiga, to tagad Latvijas Valsts Meži pāršuvuši, bet pirms gadiem 7 -- 8 pavasaros tas bija "tanku ceļš". Bijām blakus labi pastrādājuši un atkārtoti sadomājām iebraukt līdz kādreizējai Ķurmraga bākai, tur parasti viskrāšņākie tāspuses saulrieti un vairāki sulīgi vietējie ļaudis mīt. Stigas galā autopietura, buss tikko bijis, tantuks tuvs 80 gadiem atsēdies uz beņķa pārauj "pilsētas kurpes", vilks īsus, tomēr gumijas zābaķeļus -- tie tai ceļā tobrīd gan nekādi līdzētāji nebūs... Apstājos maliņā un gaidu, -- gājēji tur vairāki, bet šim tantuķim būs visgrūtāk. Kad šis apāvies, paveru mitsuka duris un aicinu: stāv un skatās -- uz ceļu, kas nepriecē, uz džipu, uz mums -- 2 pinkainiem vīriem kamuflētās militāristu jakās, atpakaļ uz šoseju. Saku tieši: "Redzu, redzu -- dzīvot gribas, bet nu nekreņķē par veltt!" Ne vella, turpina šaubīties un baidīties, tad atmet a roku: ķipp, kad jau, tad jau... Mitsuks īsais, divdurigais, -- kolēģis pārsēžas uz aizmugurējā beņķa, palīdz tantuka paunas iecelt. Saku: "Liec priekšā, pie kājām! Lai kādu tašu var paķert līdzi, ja gaitā jālec ārā... " Tantukam beidzot ģīmītis atdzīvojas, pat smējiens uzrodas: "Tu te nemaz nesmejies, mums te visād iet! ... " Pievedām līdz tantuka paša saimniecības vārtiem: senas kādreizējo līča zvejnieku mājas, sēta kā ar zobbirsti izpucēta, bet jaušams, ka pašu zvejnieku gan te vairs nekādu... Smējiens par savu pārbīli tantukam nu jau bija pārgājis un aizmirsts, toties citos gadalaikos, kad tai apkārtnē grūti atrast vietu, kur jūrai tuvu noparkoties uz vairākām stundām, manam mežatanciņam tagad ir vēl viena droša palikšanas vieta, turklāt bez maksas... Par pērno gadu nezinu, bet aizpērn dūšīgais taņķis dzīvs un mutīgs vēl bija, un allaž par sevi nu jau pasmējās, cik ilgi stāvējies un baidījies, visu dzīvi pārdomājot...

nū. ļoti agrajā jaunībā gadus ašpadsmit katru veek-endu uz Tallinu, Tērbatu, Viļņu vai Kauņu pie draugiem un pa lielam bez probļemiem. arī uz Krimu braukts. citi laiki, citi tikumi - tagad jārēķina - par cik naudām protektōrs nodilst bremzējot, cik bencīna nokurās, lai atkal ieskrietos un tak laiks arī nauda!
saprotama lieta, ka jebkurš pasākums riskants - un ņemt stopētājus un braukt pa šoseju ar hitchhike’u mazliet riskantāks pasākums, kā muzeja vai simfōniskās mūzikas koncerta apmeklējums. arī riskantāks pasākums, kā manā ļoti agrajā jaunībā. un mazākā mērā rezultatīvs, kaut autiņu, salīdzinot ar padumjajiiem laikiem daudz kā jūras sūdu.

mariins4x4, oi, paldies, patiess baudijums! reiz ar frendu krogā sapazināmies ar Zaķiem no lietišķajiem, vārds pa vārdam, ieaicinam uz kafiju pie frenda - vai pašiem sievas mājās vai kā, neatceros. a frends dzīvoja darbā, jo citur nebija kur. tobiš labāka pozīcija, kā man tagad - kad nokavēju pēdējo autobusu dēļ tam, ka sargs aizklīdis (a bez viņa durvis vaļā nedabūt!), paliku, tak pa lielam kolēģi nesaprastu, ja dzīvotu darbā + vairs jau nav darba. karroče, tā laboratōrija otrajā stāvā pa stāvām un tumšām trepēm - arī meitenes ilgi konfūzējās un baidinājās!

Harald! Thank’s! Ja malies gar lauku un mežu pāķiem mūža lielāko daļu, visādi gadās...

Dumpīgais raksta Pekaušus ar lielo burtu un Haris Zaķus...

Harald, man gan īsti netika skaidrs, kāpēc brīnies, ka baidinājās tie, ko pats nosauc par Zaķiem ar lielo Z...

..a, man vispār nav skaidrs, kurš kuru stopēja, -Haris zaķus -vai zaķi Hari:)))... nu, frenda manipulācijas mani neinteresē:)

versija, mariins4x4, ar lielo burtu Zaķus rakstu aiz tam, ka godu izrādu, nu, tipa lietoju kā sugas vārdu, bet ar Kapitālo burtu lieku manīt, ka zem sugas vārda slēpjā Īpašu Zaķu Īpašvārdi - nu un arī, lai kompensētu iespējamo ņemšanu naidā par nodēvēšanu, kaut arī ļoti patīkamu organismu, tak tomēr vārdā, kurš apzīmē dzīvniekus.
mariins4x4, tikko Skapī, nē, lielajā zālē blakus Skapim iepazinušies un aicinam kāpt augšā pa aizdomīga izskata neapgaismotām kāpnēm ēkā ar tumšiem logiem!

karroče, bija jau arī padumjajā laikā pilsoņi, kuri, saguruši no knapināšanās 1/4 vai 1/2 gad-100-ta garumā, lai sagādātu to sūda autō, ar savām sasvīdušajām roķelēm grozīja mazo stūrīti un ne-1 neņēma.
reiz apņirdzāmies - ar vēlāko Nordik bosu, Bērzīti un Ņurbuli (tautas dzejnieku Aivaru Neibartu - red. piez.) štopējām no Cēsīm - Bērzīti, sieviešu dzimuma organismu būdamu, izdzenam uz šoseju un kad autō jau sāk bremzēt, lēni, lai neizbaidītu, lienak ārā no krūmiem - parādīt vieglāk, kā aprakstīt, karroče, ka apmet mazliet līkumu bremzējot un ka tik strauji pamanās pārkāpt no bremzes pedāļa uz gāzes pedāļa un tam tik tā uzkāpt, ka izskatās, ka tūlīt sāks spolēt un smirdēt pēc degošas gumijas, tak tomēr nespolē, tobiš, ka tik meistarīgi atkal uzņem ātrumi, iepriekš nebiju redzējis ne biķernieku trasē, ne rallijā! :D

gaarsa, mēs ar frendu noštopējām Zaķus, bet ne uz šosejas, krogā! un vēl pie rakstīšanas ar lielo burtu - pieminu ar sugas vārdu, bet domāju ta konkrēto un uzrakstās ar lielo!

harald, lasiju lasiju, bet tomer sapinos Tavos verbālajos šedevros, un kāds vēl saka, ka manis ar adatainu ķepu rakstītos grūti saprast..
bet nu lai kā butu es izlasīs vēl 5 reizes un tad jau pedaliss ari būs uzzsilis..
ir tie šedevri tā verti lai tiem pievērstu pastiprinātu uzmanību..

..kur tik tagad neštopē:)))))))))

Da brīžiem jau kūks un bulks... tos arī štopē = vaigos un vēl tālāk...

ezits, paldies! man arī pēc nedēļas vai 3 paša teksti ārkārt saprotami - es gan lasu ar izteiksmi arī tad, kad pie sevis (pa kluso).
gaarsa ..kur tik tagad neštopē:)))))))))
da tas bija sen - skapis takš sen vsjo un skapja lete manas bērnības draudzenes darbnīcā!
reiz mums ar Žani (vēlāk nojūdzās pa Dieva līniju, bet ne tādēļ!) uz šoseju jautāja, kāda mums ticība - teicām, ka mums tāda ticība, ka mums vēl šodien jānonāk Tērbatā!

Harald, es tokš šoreiz par to, ka pēc definīcijas visiem zaķiem/Zaķiem pienākas baidināties.

Vispār tai salā kāds uz ceļiem stāvējis ? :)

Draivere ! Ar tiem ceļiem lūdzu uzmanīgi ! Ka kāds nesajauc ar tiem, uz kuriem tupam un rāpojam ...
Bet ja par stopēšanu ... Es vienmēr esmu juties kā tāds nabaga lūdzējs, ja ilgstoši un veltīgi jācilā roka ...

mariins4x4 sure, ka pēc definīcijas visiem zaķiem/Zaķiem pienākas baidināties!
merkurs Es vienmēr esmu juties kā tāds nabaga lūdzējs, ja ilgstoši un veltīgi jācilā roka ...
un ja pat ne figu, ne vidējo pirkstu neparāda! takš reiz uz Elīnas Zālītes dzimto pilsētu Api (tā arī mazpilsētas prototips "Agrajā Rūsā") stopēdams, stopēju 1 džeku, kuram bija no pirmskara laikiem firmas skylaineris aizķēries, nu, bezjumta autiņš, kā rekur:
http://www.fotoblog.lv/rep/2619/...?cid=207069
nu, šis neko. brauc maXXXimālā ātrumā - ap 50 km/h. es noštopēju citu vāģi un šo apdzenu. nu, šis mani apdzen, es, saprotama lieta, šō štopēju. и так 8 раз под ряд! saprotams, necerēju, ka uz astoto reizi paņems, ķikojos!

ube Man meita aizstopoja līdz Marokai...
ne Tev, pati sev aizštopēja! Tava meita! ja kas, mana arī!

Haralds.
Jums ar Ubi, kopiiga meita..??:))

Hari, manējā jau no Marokas sen kā atpakaļ. Nu ir Turcijā.