Vienam ap 30, otram ap 40, trešajam - aptuveni tikpat.

tad jāsaka, ka tieši viņu tēvi ir rādījuši sliktu piemēru..

Matriarhāts ... Ar izrietošajām sekām.

nav tā, jau teicu ir visādi..un Tu laikam nelasi, paskaties kaut vai ko pienene rakstīja un vēl citas..
par laikiem, kad Tu neatceries kad kāds sievai uz kakla sēdēja..
es gan šo to atceros arī no bērnibas, no komunāla dzīvokļa..
kad kaimiņš sita gan sievu, gan bērnus .
tad pretējā mājā dzīvoja tāds kā pienene apraksta..
un labas lietas arī atceros, bet baigo tēvu iesaistīšanos audzināšanā neatceros.. citu bērnu mammas atceros 
nāca uz bērnudārzu un skolu, tēvus neatceros
tagad tiešām ir citas pozitīvas tendences..
jaunie tēti, kas bērniņus slingā nes ir sevišķi aizkustinoši 

Beztēvu bērnu audzināšana- Latvijas nākotne.
Kāpēc brīnīties par rezultātiem? (c)


Beztēvu bērni- tas ir kā- no mēģenes ieņemtie? vai grupveida sexorģijā sagādātie ? bet tai otrā variantā jau ir pat vairāki iespējamie tēvi:)
Bet, ja runa ir par to, ka kā tiek audzināti bērni, kuru vecāki nedzīvo kopā, tad nu šeit atbildība gulstas uz abiem vecākiem vienādi un ne reti ir tā, ka mammām nav izvēle, jo tēti nevēlas piedalīties audzināšanā. Ir arī savādāk- mammas atstāj atvasītes audzināšanā tētiem. Un ir vēl savādāk- tā otra puse (neatkarīgi no dzimuma) cenšas visādi pierādīt un parādīti, ka pirmā puse slikti audzina mantinieku, bet lielākoties jau tas ir pašu vecāku egoisms, iekšējais aizvainojums un ambīcijas- diemžēl.
Bet... ir daudz reālu piemēru, kuros bērni no šķirtām ģimenēm saņem ne tikai reālu uzmanību un atbalstu no abiem vecākiem, bet arī vecāku jauno partneru sapratni, mīlestību un atbalstu.
Tā kā, jacexs, ja tēma ir apgalvojums, nepiekrītu.

Murminator, ja matriarhaats, tad tikai taapeec, ka vecci ir galiigi nekaadi. Vinji vnk negrib uznjemties atbildiibu par savaam atvaseem. Paskaties statistiku, cik daudzi pat alimentus nemaksaa.

Murminator, ja matriarhaats, tad tikai taapeec, ka vecci ir galiigi nekaadi. Vinji vnk negrib uznjemties atbildiibu par savaam atvaseem. Paskaties statistiku, cik daudzi pat alimentus nemaksaa.
================================================
Taču jums, sievietēm, mazvērtības kompleksi (vienai daļai) vairojas nejēgā, ja nevarat savām draudzenēm pierādīt/parādīt, ka esat vecim seglus uzlikušas. :) Un tikai nevajag te mālēties baltām vai par neredzošām/nesaprotošām muļķītēm tagad izlikties. :)

murmis laikam dzivo citā pasaulē..kaut kur gadus 50 atpakaļ..
nu vismaz 30 to4 Tev gadijuma nav 80??vai pat 100

Man ir 180. :)

tā varētu būt..kalnietis 

Ne gluži tā.Cik atceros, man neviens neprasīja, ko es par to, bērns būdama, domāju.Un, protams, izvēles nebija.Pieaugušais, protams, var pagriezties un aiziet, bet ne jau piecgadnieks(tas tā, piemēra pēc).

... es arī priecājos par jaunajām ģimenēm... mani bērni un draugu bērni ir izveidojuši jaukas ģimenes... jaunie tēvi, vēl nesenie puišeļi, savus bērniņus gan auklē, gan audzina, spēlējas... ko netiku redzējusi savā bērnībā... bērnus vāca tikai mātes... jau strādājot skolā, uz vecāku sapulci iebrida tēvs  tieši no kāpurnieka traktora nokāpis... es nu stāstu visu patiesību... vecais noklausījās un saka-beigsies aršana, ka ņemšu siksnu... ...

Sūdīga statistika, jums( un pienenei t.sk.) no kosmopoliteniem un citām vietām, kur atskalo smadzenes.
Vislabākais ģimenes, vai neģimenes spogulis ir bērns.
Ir grūti nepamanīt to kas un kā notiek mājās, to, kā veidojas bērnu savstarpējā saskarsme, ja mājās ir kādas attiecību nobīdes.

Es kkā greizi skatos uz tēviem, kuriem ir šis hiperuķipuķi attiecībā uz maziem bērniem. Neviļus rodas jautājums, bet kurš tajā ģimenē audzina ar stingrību, kad to vajag? Māte vai?

ja nevar ar jautrību un kopā darīšanu, tad tai stingrībai maz rezultātu.
bet varbūt to nosaukt par neatlaidību?

Bērnu (īpaši - puišu) audzināšanas (mana) koncepcija paredz, ka stingrībai audzināšanā ir jābūt. Vismaz noteiktos vecumposmos - noteikti. Bet nu jā ... Kā esot izteikušies manas meitas darbabiedri, - viņai jau tie "stingrie vecāki" esot, - dzerstīties un apkārt bezmērķīgi klejot neļauj ... :)

drusku bezmērķīgi paklejot ir jāļauj, jo tur rodās sapņi un idejas...

Nav jau tā, ka pavisam, bet sapņi un idejas rodas arī, grāmatas lasot.

bet īpaši svarīga bērnam ir drošības sajūta, ka viņš drīkst mierīgi izteikt savu sāpi un šaubas, par to pretī nesaņemot " murgus", kas, tu muļķe/is, utt.
manā pieredzē ir gadījums, kad vecāka vārdi-tas, ko liek bērnam darīt- nesakrīt ar paša darbiem.
bĒRNS VISU REDZ NO CITA SKATU PUNKTA, NEKĀ LIELIE.
TO IR JĀATCERĀS.
ups! caploki...

Tev taisnība.